RĪGA, 10. jūlijs — Sputnik. Nākamā gada martā, kad Lielbritānija pametīs ES, valsts slēgs piekļuvi saviem ūdeņiem pārējo savienības valstu zvejas kuģiem, vēsta Sputnik Igaunija.
Londona vienpusēji izvērtē savu politiku zvejniecības jomā un gatavojas parakstīt vienošanos ar Briseli saskaņā ar saviem noteikumiem.
Karalistes vides ministrs Maikls Gouvs nesen publicētajā "Baltajā grāmatā" pavēstīja, ka Brexit dos iespēju Lielbritānijai kļūt par "neatkarīgu piekrastes valsti pirmo reizi vairāk nekā 40 gadu laikā". Iepriekš britu zvejnieki vairākkārt apgalvoja, ka ES zvejniecības politika viņus izputina. Ministrs uzsver, ka kvotas, ko viņa valstij piešķir ES, nepietiekami "precīzi atspoguļo resursu stāvokli Apvienotās Karalistes ūdeņos".
"Mēs lemsim, kam būs piekļuve mūsu ūdeņiem pēc 2020. gada un ar kādiem noteikumiem," – pavēstīja ministrs un atzīmēja, ka valdība pārsvarā ņems vērā valsts zvejniecības nozares intereses.
Karalistes izstāšanās no 1964. gadā pieņemtās Londonas zvejas konvencijas jau sākusies, un rezultātā Francijas, Beļģijas, Vācijas un citu kontinentālās Eiropas valstu kuģiem tiks slēgta brīva piekļuve zivīm Lielbritānijas ūdeņos (starp 6. un 12. jūras jūdzi no krasta), taču, pats par sevi saprotams, tiesības zvejot svešos ūdeņos zaudēs arī pati karaliste.
Eksperti atzīmēja, ka situācija zvejniecības nozarē ES ir sarežģīta. Piemēram, traleri, kuri strādā ar vienas ES valsts karogu, patiesībā var piederēt kompānijai citā valstī. Valstis ar attīstītu zvejniecības nozari lielāko daļu loma eksportē, un savām vajadzībām iegādājas zivis ārzemēs.
Tāpat ir skaidrs, ka Brisele nepiekāpsies Londonai ne tikai naudas un Īrijas robežu jautājumos, bet arī zvejniecības jomā. Eiropas Parlaments jau pieņēmis virkni lēmumu, kuri nākotnē ierobežos britu zvejnieku iespējas zvejot svešos ūdeņos.
