RĪGA, 8. jūlijs — Sputnik. Trešdien, 11. jūnijā Briselē darbu sāks divas dienas ilgais NATO samits, ko apmeklēs 29 alianses dalībvalstu un partnervalstu delegācijas, vēsta Sputnik Igaunija. Pasākumā paredzēti ārkārtēji drošības līdzekļi: vairākos kvartālos tiks uzstādīti drošības perimetri ar iebraukšanas un transporta līdzekļu novietošanas ierobežojumiem; tiks slēgta satiksme transporta kortežiem, turklāt tiks pilnībā bloķēta piekļuve vairākiem objektiem.
NATO preses dienests pastāstīja, ka pirmās delegācijas ieradīsies Beļģijas galvaspilsētā jau otrdien, 10. jūlijā. Paredzēts, ka samitu apmeklēs līdz 60 delegācijas no dažādām valstīm.
Drošības pasākumi
Beļģijas valdības Krīzes centra pārstāvis, Benuā Ramakers, kurš atbild par drošības pasākumu koordināciju, pastāstīja RIA Novosti, ka, neskatoties uz gaidāmā notikuma vērienu, kopējā riska vērtējuma līmenis netiks palielinās. Patlaban Draudu analīzes koordinācijas centrs Beļģijā noteicis 2. riska līmeni (maksimālais — 4. līmenis).
NATO samita norises laikā Beļģijas policijai atbalstu sniegs kolēģi no Nīderlandes un Luksemburgas. Holandes policija nosūtīs aptuveni 60 policistus sabiedriskās kārtības uzturēšanai, kā arī kinologus sprāgstvielu meklēšanai. Šādus speciālistus nosūtīs arī Luksemburgas tiesībsargājošās iestādes.
Sakarā ar samitu veikti papildu profilakses pasākumi, piemēram, atbilstošo iestāžu un VIP personu aizsardzībai, ieskaitot delegāciju eskortu, drošības perimetru noteikšanu un gaisa telpas kontroli.
Ap alianses jauno galveno mītni tiks organizēta slēgta drošības zona, kuras robežas novilktas pa astoņām tuvējām ielām.
No 10. līdz 13. jūlijam pilsētas centrā organizēti vairāki drošības perimetri, piemēram, ap Egmonta pili, ASV vēstniecību un Eiropas organizāciju galvenajiem ofisiem. Policija brīdinājusi pilsētas iedzīvotājus, ka pēc perimetru noteikšanas "būs neiespējamas piegādes norādītajos rajonos, uz ielām aizliegts novietot atkritumu maisus, komersantiem ieteikts novākt vasaras terases".
Aiz perimetra robežām varēs iebraukt tikai oficiālās delegāzijas ar organizatora vai policijas akreditāciju, kā arī vietējie iedzīvotāji ar tiesībsargājošo iestāžu atļauju. Perimetrā varēs iekļūt tajā dzīvojošie vietējie iedzīvotāji, veikalu īpašnieki un darbinieki ar caurlaidēm vai citas personas ar speciālām atļaujām.
Trīs dienu laikā šajos rajonos būs aizliegts novietot jebkādus transporta līdzekļus, pat velosipēdus. Pirms delegāciju ierašanās un izbraukšanas satiksme pa perimetram tuvējām ielām tiks pārtraukta uz "vairākiem desmitiem minūšu". Perimetru robežā būs slēgta automašīnu satiksme, izņemot kustību ar speciālu atļauju.
Par NATO daudzi nepriecājas
Iecere organizēt NATO samitu Briselē jau radījusi neapmierinātību vietējo sabiedrisko organizāciju vidū. Beļģijas valdība informējusi, ka neplāno aizliegt saskaņotas demonstrācijas, taču noteikto maršrutu ietvaros.
Sestdien, 7. jūlijā sākās pirmā protesta akcija ar devīzi "Tramps netiek sveikts" un "Make Peace Great Again" ("Padarīsim mieru atkal varenu", kas apspēlē Donalda Trampa priekšvēlēšanu lozungu). Sputnik Igaunija iepriekš vēstīja, ka pasākuma organizators Ludo de Brabanders informējis — gājienā piedalījušies aptuveni astoņi tūkstoši cilvēku.
Pret NATO vērstajiem piketiem tiks organizēts speciāls laukums netālu no NATO galvenās mītnes. Pilsētas varasiestādes nolēmušas bloķēt to, jo baidās, ka NATO pretinieki iekļūs samita vietu svinīgajās vakariņās Piecdesmitgades parka muzejā.
Pretēji visiem pagalvojumiem par NATO atklātību attiecībās ar presi un sabiedrību, tieša piekļuve mediju pārstāvjiem NATO galvenajā mītnē 10.-13. jūlijā būs liegta. Žurnālistiem būs organizēts īpašs mediju centrs ar 850 darba vietām, kurp mediju pārstāvji tiks nogādāti autobusos no pulcēšanās vietas pēc pārbaudes.
Militāri politiskā bloka NATO samits Briselē, saskaņā ar alianses paziņojumu, notiks "organizācijas drošībai izšķirošā brīdī" un dāvās "iespēju nospraust NATO ceļu tuvākajiem gadiem". Iepriekš vēstīts, par iepriekš nebijušu alianses grupējuma pastiprināšanu Baltijas reģionā. Iepriekš lēmums par NATO spēku dislokāciju Baltijas valstīs un Polijā tika apstiprināts alianses samitā Varšavā 2016. gada vasarā, aizbildinoties ar šķietamiem uzbrukuma draudiem no Krievijas Federācijas puses.
