RĪGA, 16. decembris — Sputnik. ES valstu un valdību vadītāju samitā oficiāli apstiprinājās iepriekš paziņotais Eiropas nolūks izveidot savu aizsardzības savienību. Pirmo reizi NATO monopols kontinentā saņēmis "knipi" pa degunu, kuru Brisele mēģina dēvēt par draudzīgu rokasspiedienu, vēsta Sputnik Igaunija korespondents Aleksejs Toms.
ES samits Briselē 14. decembrī atbalstīja Eiropas valstu pastāvīgās strukturētās militārās sadarbības programmas (PESCO) uzsākšanu. Tika uzsvērts nolūks pēc iespējas ātrāk ķerties pie pirmo savstarpējo aizsardzības projektu apgūšanas, uzsvērts Padomes preses paziņojumā. Iepriekš kļuva zināms, ka 25 savienības valstis parakstīja vienošanos par dalību 17 militārā virziena projektos, kuru starpā ir jaunu militārās tehnikas tipu izstrāde un komandas un loģistikas centru izveidošana.
Eiropas padome apsprieda arī ES un NATO militārās sadarbības jautājumus, vēsta preses dienests. Taču NATO ģenerālsekretārs Jens Stoltenbergs izskatījās pie ES samita galda drīzāk kā kāzu ģenerālis, nevis kā galvenā sabiedrotā pārstāvis.
Izskatās kā Eiropas nākotnes armija
"Daudzus gadus visspēcīgākais arguments pret PESCO bija bailes, ka tas novedīs pie NATO ietekmes samazināšanās. Spēcīga Eiropas aizsardzība dabiski pastiprina NATO. Tāpēc PESCO ir laba ziņa ne tikai mums, bet arī mūsu sabiedrotajiem, un slikta ziņa mūsu pretiniekiem," — patētiski paziņoja labi pazīstamais Eiropas Padomes vadītājs — polis Donalds Tusks, nepaskaidrojot, kur tieši viņš ir atradis Eiropas ienaidniekus un kā viņi izskatās.
For something that isn't supposed to be an EU army, that looks suspiciously like… an EU army pic.twitter.com/NvCkBNJKVc
— Danny Kemp (@dannyctkemp) 14 декабря 2017 г.
Taču starp izteicieniem "parakstīt vienošanos" un "apspriest sadarbības jautājumus" ar NATO pastāv sava veida starpība. "Kā struktūra, kam nav jāizskatās kā Eiropas armijai, tā aizdomīgi līdzinās… Eiropas armijai," ironizē novērotāji, komentējot Eiropas līderu fotogrāfiju kompānijā ar nacionālo armiju pārstāvjiem, kura tika uzņemta pēc vienošanās parakstīšanas.
"Smagsvarnieki" pamodinājuši Guļošo skaistuli
Eiropas līderi var pēc sirds patikas pārliecināt viens otru un amerikāņus, ka Eiropas Aizsardzības savienība nekādā mērā nekaitēs NATO pastāvēšanai un aktivitātei, neiedragās alianses vienotību un visiem kļūs tikai labāk. Tiesa, jo "lielāks" līderis, jo mazāk laika viņš tērēs tādai tukšvārdībai.
"Mums, eiropiešiem, ir jāņem mūsu liktenis savās rokās," — paziņoja Vācijas kanclere Angela Merkele pēc pirmajiem konfliktiem ar ASV prezidentu Donaldu Trampu viņa pretenziju dēļ par attiecīgi nepietiekami augstiem vāciešu militārajiem izdevumiem.
"Eiropa nevar un nedrīkst būt spiesta atdot ārējam apakšuzņēmējam savu drošību un aizsardzību," — pietiekami atklāti nesen sacīja Eirokomisijas prezidents Žans Klods Junkers, acīmredzami, dēvējot par "ārējo uzņēmēju" ASV un NATO. Šo frāzi var izskaidrot tikai kā paziņojumu par nolūku uzņemties Eiropas aizsardzību, atsakoties no amerikāņu pakalpojumiem.
Pats Junkers saskata ES militārajā iniciatīvā līdzību ar beidzot atmodušos Guļošo skaistuli, ar ko pamatīgi mulsina kolēģus. Nav saprotams, ko domāt. Rodas iespaids, ka Junkers uzskata visu par franču pasaciņu.
Es zinu, ka tu zini, ka es zinu…
Acīmredzams, ka frāzes par ES Aizsardzības savienības un NATO draudzību un sadarbību neskan pārliecinoši amerikāņiem, kuri saprot, ka ES Aizsardzības savienība novirzīs sev naudu un kadrus, uz kuriem varēja pretendēt alianse, ka savienībā nekomandēs amerikāņu ģenerāļi, ka gadījumā, ja tiks īstenoti Aizsardzības fonda militārie projekti, Eiropa sāks pirkt mazāk amerikāņu ieroču. Vašingtona saprot arī, ka tādas neitrālas ES valstis kā Austrija, Somija un Zviedrija piekrita dalībai PESCO, iespējams, vien tādēļ, lai viņas vairs nemudinātu iestāties NATO.
Situāciju saprot arī Austrumeiropas valstis, ASV un NATO lielākie draugi kontinentā: Polija un Baltijas valstis. Laikam, tā ir tāda vārdu spēle: "Es zinu, ka tu zini, ka es zinu…". Skaidrs, ka galvenā cīņa par Eiropas "militāro" naudu vēl ir priekšā, turklāt Eiropas līderu vidū ir pietiekami daudz to, kas vēlas sabotēt ES aizsardzības iniciatīvu un "iedragāt to no iekšienes".
"Neapšaubāmi, tā (PESCO — red.) demonstrē potenciālu, kas slēpjas Eiropas Savienības aizsardzības nozarē. Konkrēta rīcība ir un noteikti sekos pēc šīsdienas lēmumiem," — paziņoja Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris ģenerālleitnants Riho Terrass, komentējot 14. decembra samita lēmumu rezultātus, un tikai garāmejot piemin NATO.
