RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. Ikgadējā informācijas ziņojumā par investīciju apgūšanas statusu, kuru Finanšu ministrija iesniegusi Latvijas vēstniecībā, teikts par riskiem izglītības, energoefektivitātes, vides aizsardzības un sociālās integrācijas jomās, tostarp, veselības aprūpē, vēsta Grani.lv.
Ziņojumā Finanšu ministrija aicina paātrināt Eiropas Savienības struktūrfondu investīciju apgūšanu norādītajās jomā. Turklāt tiek ziņots, ka uz riskiem norāda arī Eirokomisija.
Finanšu ministrija brīdina, ka 2018. gada mērķu nesasniegšanas gadījumā, kuri tika uzstādīti Latvijai, valsts var pazaudēt 6% no piešķirtā papildus finansējuma prioritārajiem virzieniem, vai arī izmaksas vispār varētu tikt pārtrauktas.
Neskatoties uz to, izeja tomēr šajā situācijā ir iespējama. Finanšu ministrija piedāvā nozaru ministrijām pārdalīt ES fondu resursus no jomām, kur pieprasījums pēc finansējuma ir zems, efektīvākās nozarēs. Šāds piedāvājums tika izteikts, pamatojoties uz progresu projektu ieviešanā 2017. gadā.
Tagad Finanšu ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām divu mēnešu laikā sagatavos un apspriedīs ar EK ES fondu apgūšanas paātrināšanas rīcības plānus.
Turklāt tiks ieviesti jauni mehānismi izmaksu apgūšanas plāna un disciplīnas nodrošināšanai.
Nauda beidzas
Ministru Kabinets 26. jūnijā apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotos likuma grozījumu, kuri paredz stingrāku disciplīnu attiecībā uz eirofondu līdzfinansēto projektu ieviešanu. Visi finansējuma saņēmēji līdz 2018. gada 31. augustam varēs pārskatīt projektu īstenošanas plānus un izmaksu pieteikumu iesniegšanas grafikus.
Iepriekš tika ziņots, ka Latvija nav apmierināta ar Eirokomisijas lēmumu par to, ka pēc 2020. gada saņems par 13% mazāk līdzekļu no Eiropas reģionālās attīstības un Kohēzijas fondiem. Valstij joprojām nepieciešams attīstīt infrastruktūru, kurai valsts budžeta līdzekļu pastāvīgi trūkst.
Savukārt Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka Latvijai nepieciešamas ne vien ES saliedētības un lauksaimniecības uzturēšanas programmas, bet arī citas, kuras atbalsta zinātni un zinātniskos pētījumus.
Budžeta plānošana Eiropas Savienībā tiek īstenota balstoties uz septiņu gadu budžeta periodiem. Esošais budžets ietver laika periodu no 2014. līdz 2020. gadam, nākošais sāksies 2021. gadā. Tālāk Eiropas Savienība katru gadu pieņem savienības gada budžetus, tajos tiek izdarītas atsevišķas korektīvas, kuras nevar pārsniegt septiņu gadu budžeta saskaņotos parametrus. Eiropas Savienības budžeta ienākumu daļa veidojas no ES dalībvalstu iemaksām, kuras atšķiras pēc apmēra un kurām jābūt saskaņotām gan Eiropas, gan nacionālajā līmenī.
