RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. Baltijas jūras zonas, kurās nav skābekļa, strauji palielinās un jau ir sasniegušas kopējo platību 70 tūkstošu kvadrātkilometru apmēru, teikts Vācijas un Somijas zinātnieku publicētajā rakstā žurnālā Biogeoscience.
Eksperti izpētīja divus četru metru nogulšņu serdes, kuras izceltas no Arhipelāga jūras — Baltijas akvatorijas daļas starp Botnijas un Somu līci. Noskaidrojās, ka pēdējo simts gadu laikā skābekļa zaudēšanas ātrums Baltijas jūrā ievērojami pieaudzis.
Turklāt, tā saucamās nāves zonas pametuši gandrīz visi jūras faunas veidi, tostarp, mīkstmieši un posmtārpi.
Pēc pētnieku domām, galvenais iemesls ir sadzīves, rūpniecības lauksaimniecības notekūdeņu izmešana. To sastāvā ir ļoti liels daudzums barības vielu, piemēram, slāpeklis un fosfors, kuri provocē ātru aļģu izplatīšanos.
Atmirušās aļģes nolaižas dzelmē, kur tās pārstrādā baktērijas, kuras aktīvi patērē skābekli, un tādēļ jūra pakāpeniski to zaudē.
Zinātnieki uzskata, ka šo procesu iespējams padarīt lēnāku, ja samazina piesārņojuma izmešus. Taču atsevišķu reģionu atjaunošanā var paiet desmitiem gadu, jo aļģes izplatās arī dēļ atmosfēras slāpekļa.
Ekologi sen runā par to, ka globālās sasilšanas dēļ Baltijas jūras virsmā sāk uzpeldēt fosfora nogulsnes — Latvijā gan lielas zemnieku lauksaimniecības, gan parasti dārzkopji aktīvi izmanto mēslojumu, kurā ir daudz fosfora, un pēc tam upes nes šo mēslojumu jūrā. Tādēļ jūrā sāk kristies skābekļa līmenis.
