Pēdējā laikā vērojama EP ģenerālsekretāra Turbjorna Jaglanda aktivitāte ap Krieviju, atzīmējusi RIA Novosti autore Irina Alksnis. Vispirms viņš apmeklēja Maskavu, kur tika uzņemts augstākajā līmenī. Pēc tam viņš vērsās pie Krievijas prezidenta ar lūgumu apžēlot Oļegu Sencovu. Tiesa, šī vēstule Kremlī vēl nav saņemta.
Nepaspēja vēl medijos kārtīgi iebalsoties EP ģenerālsekretāra aizbildnieciskā attieksme pret teroristu, kurš apguvis režisora profesiju, kad Jaglands ieminējās par EP nozīmīgo jautājumu — Krievijas atteikšanos veikt iemaksas tās budžetā līdz visā pilnībā tiks atjaunotas valsts pilnvaras EPPA.
Protams, ģenerālsekretāra paziņojums finanšu jautājumā manāmi aizmigloja patētisko lūgumu Sencova lietā. Lai arī Krievijā viņa vārdus nosauca par "ultimātu", atklāti sakot, jāatzīst, ka tie nelīdzinās kategoriskai prasībai, lai arī izskanēja frāze "galējais termiņš". Turbjorns Jaglands paziņoja: "30. jūnijs esot pēdējais termiņš iemaksām. Nezinu, kas notiks līdz 30. jūnijam, taču esmu darījis visu iespējamo, lai šo problēmu noregulētu."
Ģenerālsekretāra paziņojums atgādina nespēju atrast izeju no pašreizējās, EP budžetam bēdīgās situācijas.
Trīsdesmit gadus ilgās Rietumu un liberāli globālistiskās ideoloģijas bezierunu dominēšanas laikā pasaulē izveidojusies vesela struktūru sistēma, kuru galvenais patiesais uzdevums ir hegemona darbības ideoloģiskais un propagandiskais pavadījums. Tāds pats liktenis skāris arī kādreiz cienīto un autoritatīvo organizāciju, kas bija radīta sadarbībai Eiropā demokrātijas, cilvēktiesību un kultūras mijiedarbības mērķiem.
Pie tam šķiet ironiski tas, ka ES (un tās elementa — EPPA) pašreizējās problēmas veido slēgtu loku, un organizācijas vadībai faktiski nav nekādu iespēju to lauzt.
Tā nav sakritība, ka EP kļuva par vienu no galvenajiem avotiem, no kā izskanēja skarbākā pret Krieviju vērstā kritika. Eiropā ir virkne valstu, kam nav nopietnas politiskās un ekonomiskās ietekmes, taču tās sekmīgi izraudzījušās savu "nišu" — cīņu un "totalitāro un agresīvo" Krieviju. Nav nekāds brīnums, ka, pateicoties šai pozīcijai, tās ir populāras EP līdzīgās struktūrās — bez reālas ietekmes, taču lieliski eksistē, pateicoties idejiski politiskiem pakalpojumiem tiem, kam tāda ietekme ir.
Īpašu valdzinājumu šai situācijai un nevainojamajai sistēmai piešķīra tas, ka lielu daļu finansējuma piešķīra valstis, kam piešķirta "grēkāžu" loma un bieži veltīta kritika. Vienkārši tāpēc, ka tādas abreviatūras, kā EP, EDSO, ECT un EPPA patiešām ir pārvērtušās par ietekmīgu zīmolu, ar ko gribētu būt saistītas visas valstis, kas deklarē centienus soļot pa demokrātijas ceļu.
Taču tagad EP galvenā problēma nav pat Krievijas atteikšanās no iemaksām un organizācijas finansiālās grūtības. Galvenais ir tas, ka šūpojas visa pasaules politiskā sistēma, kas pastāvējusi gadu desmitiem.
Atklātā negoda fonā, par ko izvērtās G7 samits, Brexit un aizvien biežāk ES valstu "dumpju" fonā Eiropas Padomes finansiālās problēmas nešķiet nozīmīgas. Tāpēc tās kļūst liktenīgas.
Lieta tāda, ka, atšķirībā no ES vai G7, kam pieder reāla vara, reāli resursi un reālas iespējas ietekmēt pasauli, EP ir tikai "apkalpojošs kantoris", kas zināmu laiku noderēja pasūtītājiem, taču to viegli izmest no bilances pašreizējos pārmaiņu, ģeopolitisko satricinājumu un sarūkošo resursu laikos.
Patlaban EP no cienījamas, autoritatīvas un bagātas starptautiskās struktūras jau pārvēršas par otrās šķiras elementu, no kura daudzi nevērīgi atgaiņājas. To kārtējo reizi apliecināja Ukrainas delegācijas nesenais aizvainojošais izlēciens; savos aklajos centienos pretstatīt sevi Krievijai Ukraina mūžīgi pāršauj pār strīpu un pamanās pateikt kaut ko galīgi nepiemērotu.
Atšķirībā no ES vai galvenajām Eiropas lielvalstīm Eiropas Padomei nav raksturīga elastība, kas ļautu efektīvi regulēt problēmas. Tas ir gandrīz neiespējami, jo pati struktūra un lēmumu pieņemšanas procedūra neļauj demonstrēt veselo saprātu un reālistisku pieeju politikai.
Kā panākt Krievijas atgriešanos EPPA, ja šo lēmumu nepieļaus nesamierināmie Krievijai naidīgie spēki, kam tajā pieder balsstiesības? Turklāt šiem spēkiem ir vienaldzīgas arī finansiālās problēmas (pat to lai galva sāp priekšniecībai) un organizācijas prestiža un ietekmes krišanās. Viņu naidīgā attiekme pret Krieviju ir neliekuļota.
Lūk, šajā jomā meklējami iemesli, kuru dēļ Jaglands teica, ka darījis visu iespējamo, lai problemu atrisinātu". Tas vairāk atgādina izmisumu, nevis ultimātu.
Pie tam Eiropas Padomei nav instrumentu — pat hipotētisku — Krievijas ietekmei. Izskanējuši piedāvājumi, piemēram, slēgt Krievijai ECT, taču tas drīzāk atgādina darbu Maskavas labā, nevis sodu.
EP ģenerālsekretāra paziņojums par iemaksu "galējo termiņu" rada neliekuļotu ziņkāri Krievijā: nu, bet kas notiks, ja mēs nesamaksāsim?
