RĪGA, 27. jūnijs — Sputnik. Krievija nav gatava maksāt iemaksu Eiropas Padomē, kamēr organizācijas nolikumā netiks veikti grozījumi par sankciju nepieļaujamību attiecībā pret delegācijām, paziņoja Valsts Domes Starptautisko lietu komitejas vadītājs Leonīds Sluckis, vēsta RIA Novosti. Pēdējais Krievijas iemaksas veikšanas termiņš ir 30. jūnijs.
"Ja Krievija turpinās palikt tik pat "speciālās" attiecībās ar Strasbūru, Maskava paliks "speciālās" attiecībās ar Strasbūru, mēs neesam gatavi apmaksāt savu iemaksu un uzturēt Eiropas Padomes programmas, līdz tam brīdim, kamēr EPPA nepieņems reglamenta grozījumus par to, ka nevienas parlamenta delegācijas pilnvaras, kura nosūtīta uz Asambleju ar drošības parlamentu, nevar tikt pārskatītas vai apstrīdētas," pateica žurnālistiem Sluckis.
Deputāts paziņoja, ka EPPA Asamblejas darba harmonizācijas biroja speciālā apakškomisijas un citu Eiropas Padomes iestāžu darbība varētu neatnest reālu rezultātu, kas būtu saistīts ar Krievijas delegācijas atgriešanos Asamblejā.
"Komisijas darbs var izrādīties par šāvienu ar tukšām patronām. Esmu spiests ar lielu varbūtību to neizslēgt," pateica Sluckis pēc tikšanās ar Lilianu Mori Paskjē (Šveice), kura 25. jūnijā Eiropas Padomes Parlamentu asamblejas sesijā ievēlēta EPPA priekšsēdētāja amatā.
Taču, pēc viņa sacītā, pat ja komisijas darbs tiks slēgts, Krievijai ir iespēja turpināt sadarbību ar organizāciju. Iepriekš Sluckis paziņoja, ka Krievija ir gatava strādāt konstruktīvā veidā ar jauno Eiropas Padomes Parlamentu asamblejas vadītāju Lilianu Mori Paskjē.
"Eiropas Padomes Parlamentu asamblejas jaunā vadītāja Liliana Mori Paskjē ir pazīstama ar savu atturīgu un kritisku attieksmi pret Krieviju EPPA sastāvā. Neskatoties uz to, mēs esam gatavi strādāt ar jebkuru EPPA priekšsēdētāju konstruktīvā veidā. Ceram, ka mums izdosies nonākt pie konsensa krīzes pārvarēšanai Maskavas un Strasbūras savstarpējās attiecībās," pateica Sluckis.
Maskavas un Strasbūras konflikts saasinājās 2014.-2015. gadā, kad vairākiem Krievijas parlamentāriešiem atņēma tiesības sakarā ar pozīciju Krimas jautājumā. Maskava vairākkārt piedāvāja krīzes atrisināšanas ceļus, tostarp, ideju par sankciju nepieļaujamību pret nacionālajām delegācijām. Pagaidām EPPA nekādā veidā nav reaģējusi uz šo piedāvājumu.
Pērnā gada jūnijā Krievija paziņoja, ka apturēs daļu iemaksu par 2017. gadu Eiropas Padomes budžetā līdz brīdim, kamēr Krievijas delegācijai netiks atgrieztas tās tiesības. Neskatoties uz izmaksu apturēšanu, Krievija turpināja konvencijas dokumentu ratificēšanas darbus.
Maskava ir viens no galvenajiem Eiropas Padomes budžeta maksātājiem.
Saskaņā ar EPPA Biroja darbības ziņotājas Lilianas Mori Paskjē datiem, finanšu situācija Eiropas Padomē "nav tā košākā".
"Redzam, ka Turcija atteicās no galvenā maksātāja statusa 2017. gada beigās. Tika apturēta Krievijas dalības iemaksu veikšana," pateica viņa, atzīmējot, ka tas novedis pie organizācijas budžeta deficīta 18 miljonu eiro apmērā.
"Ņemot vērā budžeta situāciju, Asamblejas birojam varētu nākties globāli pārskatīt visas mūsu prioritātes un darba metodes," konstatēja ziņotāja uzstāšanās laikā 23. aprīlī.
