RĪGA, 20. jūnijs – Sputnik. Zemas kvalifikācijas strādniekiem ir daudz izdevīgāk braukt prom uz ārzemēm, nekā strādāt Latvijā – atšķirība minimālo algu līmenī ir diezgan būtiska, vēsta Mixnews ar atsauci uz raidījumu LNT Ziņas.
Zemas kvalifikācijas strādnieki būs pēdējie, kas atgriezīsies Latvijā, – dzimtenē viņus sagaida samērā zema minimālā alga vai nedaudz par to lielākā nauda. Rietumvalstīs, piemēram, Lielbritānijā minimālā alga spēj nodrošināt cilvēkam visu nepieciešamo. Minimālā likme par vienu darba stundu Lielbritānijā sastāda apmēram 9 eiro. Ar 40 stundu darba nedēļu mēnesī iznāk ap 1400 eiro. Un tā ir minimālā likme, kamēr tie, kas strādā Lielbritānijas lauksaimniecībā, saņem daudz vairāk.
Rēzeknietis Artūrs, kurš strādā Anglijā augļu un dārzeņu audzēšanas fermā, pastāstīja raidījuma, cik tur var nopelnīt. Pēc viņa sacītā, viņa peļņas apmērs ir atkarīgs no darba sarežģītības pakāpes un virsstundu skaita. Labākais periods esot no janvāra līdz aprīlim, kad jāvāc narcises.
"Narcisēs var pelnīt ļoti labu naudu. Cik kastes sataisi, tik par katru maksā 7 mārciņas. Man vislielākais apjoms bija 36 kastes dienā, tas ir – 260 mārciņas (295 eiro) dienā, vislielākā alga nedēļā — 1600 (1820 eiro), mīnus nodokļi, sanāca 1300 uz rokas nedēļā (1479 eiro). Tagad būs 500 (568 eiro) nedēļā brokoļu griešanā," — pastāstīja viesstrādnieks no Latvijas.
Lielbritānijā ir progresīvā nodokļu sistēma, kas paredz, ka ienākumu nodoklis netiek iekasēts, ja ienākumi nepārsniedz 11 850 mārciņas (13 482 eiro) gadā. Ja ienākumi svārstās no 11 850 mārciņām līdz 46 000 mārciņu (52 335 eiro) gadā, tiek piemērota standarta likme 20% apmērā.
Latvija saskārusies ar iedzīvotāju masveida aizplūšanu pēdējos gados — pēc valsts iestāšanās ES darbspējīgie pilsoņi aizvien biežāk brauc uz darbu ārzemēs, uz ekonomiski labklājīgākām valstīm.
Latvijas valdība meklē iespējas veicināt pilsoņu atgriešanos dzimtenē. ĀM izstrādā speciālu likumu latviešu diasporas atbalstam ārzemēs.
Februārī darbu sāka pilotprojekts, kura mērķis ir palīdzēt atgriezties dzimtenē darba emigrantiem. Šiem nolūkiem atvēlēti 425 tūkstoši eiro. Programmas ietvaros visos Latvijas reģionos darbu sākuši koordinatori. Viņu uzdevums ir veidot saziņu ar ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, lai noskaidrotu viņu vajadzības un problēmas, kas neļauj atgriezties dzimtenē. Tāpat viņu pienākums ir iespēju robežās sniegt atbalstu šiem cilvēkiem. Projektu koordinē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).
Pirmās sarunas ar latviešiem ārvalstīs apliecināja, ka cilvēkus visbiežāk no atgriešanās atbiedē grūtības ar atbilstoša darba meklējumiem, mājokļa un bērnu izglītības jautājums. Dažiem radies arī valodas jautājums — daudzi emigranti jau aizmirsuši latviešu valodu un daudz labāk sarunājas angliski. Tāpēc viņi meklē darbu uzņēmumos, kuros darbā jāizmanto angļu valoda.
