RĪGA, 29. jūnijs — Sputnik. Uzsākta kukuļņemšanā apsūdzēto Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča un uzņēmēja Māra Martinsona kriminālvajāšana, informēja Ģenerālprokuratūras pārstāve Una Rēķe, vēsta Mixnews.lv.
Rēķe paziņoja, ka lēmumu par kriminālvajāšanas uzsākšanu Ģenerālprokuratūra pieņēmusi pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) iesnieguma. Pēc Ģenerālprokuratūras pārstāves sacītā, sīkāka informācija par to tik sniegta preses brīfingā piektdien, 29. jūnijā, plkst. 10:00, iestādes ēkā.
Zināms, ka Rimšēvičam izvirzīta apsūdzība saskaņā ar Krimināllikuma 320. panta 4. daļu par kukuļņemšanu. Martinsons tiek apsūdzēts par līdzdalību šajā noziedzīgajā darbībā.
Iepriekš tika ziņots, ka 18. jūnijā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nosūtīja Latvijas Bankas prezidenta lietu Ģenerālprokuratūrai un lūdza iniciēt viņa kriminālvajāšanu sakarā ar kukuļa saņemšanu. Lietas materiālos, tostarp, figurēja biznesmeņa Martinsona vārds, kurš tika turēts aizdomās par līdzdalību kukuļa saņemšanā.
KNAB paziņojumam par lietas nodošanu prokuratūrai tika pievienota infografika ar nozieguma shēmu, taču bez simbolu atšifrējuma, piebilst Mixnews.lv. Saskaņā ar portāla informāciju, vienīgā skaidrā norāde liecinājusi par to, ka lieta saistīta ar Trasta komercbanku (TKB), taču KNAB atteicās sniegt sīkākus komentārus.
Tiek ziņots, ka pēc biroja sniegtās infografikas varēja izspriest, ka Rimšēvičs, acīmredzami, izdarīja spiedienu uz Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) sakarā ar TKB likvidācijas procesu un ar šīm noziedzīgajām darbībām varēja būt saistīts Martinsons, kurš izdarīja spiedienu uz bankas pārstāvjiem vai likvidatoriem un saņēma par to naudu, kuru tālāk, visticamāk, nodeva Latvijas Bankas vadītājam. Procesā varēja piedalīties vēl divas uzticēšanās personas — viena no Rimšēviča puses, otra — no bankas puses. Tika paredzēts, ka kādu daļu no TKB kukuļa Rimšēvičs saņēma dāvanas vai apmaksāta ceļojuma veidā.
Rimšēvičs visu noliedz
Latvijas Bankas vadītājs tika aizturēts šī gada februārī aizdomās par kukuļa izspiešanu un saņemšanu 100 tūkstošu eiro apmērā. Ierēdnis tika atlaists par ķīlas naudu simt tūkstošu eiro apmērā. Uzņēmējs Māris Martinsons arī tika aizturēts šī gada februārī sakarā ar lietu pret Latvijas Bankas vadītāju Rimšēviču.
KNAB sāka pārbaudīt informāciju par to, ka bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds un augstu stāvoša finanšu sektora amatpersona izspieduši kukuli no Norvik bankas lielākā akcionāra Grigorija Guseļņikova, kurš intervijā Associated Press paziņoja, ka ar izspiešanu saistīts Rimšēvičs. Pats Rimšēvičs to kategoriski noliedz.
Rimšēvičam aizliedza pildīt lēmumu pieņemšanas, kontroles un uzraudzības funkcijas Latvijas Bankā, kā arī izbraukt no valsts. Šī iemesla dēļ Rimšēvičs nevar piedalīties Eiropas Centrālās bankas padomes sēdēs.
Rimšēviča advokāti vērsušies ES tiesā ar lūgumu izvērtēt šos un citus apstākļus, atzīmējot, ka viņu klients neapstrīd tiesībsargājošo iestāžu tiesības izskatīt krimināllietu un vēlas pēc iespējas ātrāku tās izmeklēšanu. ES tiesā vērsusies arī ECB ar līgumu paskaidrot, vai Latvijas varasiestādes nav pārkāpušas Eiropas Savienības likumus, ieviešot dienesta pilnvaru ierobežojumus pret valsts centrālās bankas vadītāju.
Iepriekš Latvijas Bankas vadītājs tāpat centies atgriezt sev piekļuvi valsts noslēpumam, ko anulēja Satversmes Aizsardzības birojs (SAB). Taču Latvijas ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers Rimšēviča sūdzību pret SAB noraidīja pirms jaunās lēmumu apstrīdēšanas kārtības stāšanās spēkā par pielaišanu vai piekļuves anulēšanu valsts noslēpumam Administratīvajā apgabaltiesā.
