RĪGA, 21. jūnijs — Sputnik. Jebkādi augstskolu ierobežojumi bremzē augstākās izglītības attīstību kopumā. Atteikšanās no pasniegšanas krievu valodā Latvijas privātajās augstskolās ir politiski motivēts un slikti pārdomāts solis, paziņoja LR4 raidījuma "Doma laukums" intervijā BA Turība rektors, Privāto augstskolu asociācijas priekšsēdētājs Aldis Baumanis.
Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisija jūnija vidū atbalstīja likuma grozījumu par augstākajām mācību iestādēm, kuras paredz aizliegt pasniegšanu krievu valodā privātās augstskolās un koledžās.
Saskaņā ar spēkā esošo likumu, valodā, kura neatbilst likuma nosacījumiem par augstskolām, atļauts īstenot apmācību tādās programmās, kur tas nepieciešams mācību mērķu sasniegšanai (valodas un kultūras programmas). Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā augstskolām un koledžām pārtraukt studentu uzņemšanu šajās mācību programmās pēc 2019. gada 1. janvāra. Šos grozījumus vēl jāapstiprina Saeimai.
"Tā ir pietiekami neapdomāta ideja. Kā tas ietekmēs izglītības eksportu, manuprāt, vispār vēl neviens nav rēķinājis," paziņoja Baumanis, komentējot grozījumus.
Viņš paskaidroja, ka tie cilvēki, kuri brauc uz Latviju mācīties krievu valodā, tagad nebrauks.
"Tātad, neatbrauks tā nauda, kuru viņi maksā par studēšanu. Visas privātās augstskolas maksā naudu budžetā. Ja tur maksās mazāk, protams, ka tur arī naudas būs mazāk. To, man liekas, arī neviens nav aprēķinājis. Būs mazāk līdzekļu, mazāk naudas būs pasniedzēju algām. Ja algu fonds kļūs mazāks, protams, mazāk kļūs gan pasniedzēju, gan to kvalifikācijas līmenis. Tas ir visos gadījumos, katrā biznesā, ne tikai izglītībā," atzīmēja eksperts.
Turklāt, nauda, kura nāca par ārzemju studentu mācīšanos, tagad tiks citām augstskolām citās valstīs, kur nav aizliegts pasniegt krievu valodā.
"Tartu universitātē, es zinu, ka ir mācību programmas krievu valodā. Poļi augstākās izglītības globālajā tirgū ātri atradīs savu vietu," uzskata Baumanis.
Turklāt, dažas universitātes, kuras vērtē savu darbību no biznesa viedokļa, var pārvākties uz citām valstīm, atzīmēja eksperts.
Pēc viņa domām, privāto skolu pāriešanas jautājums uz mācībām latviešu valodā cieši saistīts ar politiku.
"Es domāju, ka šeit savu lomu spēlē priekšvēlēšanu periods. Pats sliktākais priekš politiķa, ja par viņu neko nesaka, tad viņu neredz… ja viņš kaut ko saka, kāds nosoda, kāds priecājas par to, ko viņš pateica. Jebkurā gadījumā, reitings būs augstāk par nulli: kāds vienmēr piekritīs, cilvēkiem ir dažādi uzskati. Es domāju, kaut kur šeit ir jāmeklē iemesls, ka šādas pietiekami nopietnas izmaiņas parādījušās 5 mēnešus pirms vēlēšanām, pat mazāk… Tā ir vienkārša priekšvēlēšanu cīņa, tas nav Latvijas izgudrojums, tas notiek visās valstīs," atzīmēja Baumanis.
Pēc viņa domām, pēdējo gadu laikā bija daudz kas izdarīts, lai tie, kas pabeidz mazākumtautību skolas, pietiekami labi zinātu latviešu valodu.
"Nav tādas nopietnas nepieciešamības turpināt speciāli papildus mācīties šo valodu arī augstskolas līmenī. Es šeit vairāk saskatu politisku motivāciju, nekā pedagoģiski pamatotus lēmumu," noslēdz savu domu Baumanis.
