RĪGA, 18. jūnijs – Sputnik. Britu Linkolnšīras grāfistes policija aicina darbā darbiniekus, kuri prot latviešu, lietuviešu un poļu valodu, vēsta Grani.lv.
Lai kļūtu par britu policistu, jāprot labi runāt angļu valodā, arī pretendentam jābūt izglītība, kas atbilst Lielbritānijas vidusskolas līmenim. Pieteikuma iesniegšanas brīdī kandidātam ir jānodzīvo Lielbritānijā vismaz divi gadi.
Ja pieteikums tiks apstiprināts, tad nākotnē policistam būs jāiziet divu gadu mācību kurss, pēc kura viņš varēs pretendēt uz dažādiem amatiem. Piemēram, viņš varētu kļūt pat kinologu vai ceļu policistu, vai pāriet strādāt uz Kriminālpolicijas departamentu.
Problēma tāda, ka britu tiesībsargājošās iestādes arvien biežāk saskaras ar valodas barjeru, veicot izmeklēšanu sakarā ar incidentiem, kuros piedalās iebraucēji, paskaidroja situāciju policijas iecirknī Bostonā. Turklāt, pēc Bostonas policijas iecirkņa priekšnieka Pola Timina sacītā, pēdējā laikā pieaudzis likumpārkāpumu skaits, ko pastrādājuši Latvijas iedzīvotāji. Timins pastāstīja, ka valodas barjera traucē komunicēt ne vien ar likumpārkāpējiem, bet arī ar viņu upuriem.
"Dažkārt mēs ierodamies nozieguma vietā, cilvēki ne vienmēr ir ar mums atklāti un nesaka visu patiesību. Uz kopējā fona viņi sarunājas savā starpā latviešu valodā, un, ja mēs spētu saprast viņu sarunas, tad varētu noskaidrot daudz vairāk. Kad mēs ierodamies pie personām, kuras runā lietuviešu, latviešu vai krievu valodā, mēs nesaprotam, ko viņi saka. Tas ievērojami traucē mums izvērtēt atsevišķas nianses," — paskaidroja Timins.
Tāpat viņš pastāstīja, ka tieši uz latviski runājošu darbinieku tiek lolotas lielas cerības sakarā ar noziegumu izmeklēšanu, kas saistīti ar mūsdienu verdzības veidiem. Turklāt Lielbritānijā tiek atklātas daudzas lietas, kur latvieši ir gan noziegumu organizatori, gan cietušie.
Steidzieties, kamēr ir vietas
Latviešiem jāpasteidzas ar pieteikumu iesniegšanu britu policijas amatu iegūšanai, jo iepriekš tika ziņots, ka jau pēc diviem gadiem darba migrantiem no Latvijas būšot daudz grūtāk iekārtoties darbā Rietumeiropā. Par vainu visam ir jaunie migrantu darbā nolīgšanas noteikumi, par kuriem 29. maijā nobalsoja Eiroparlaments. Šie noteikumi padarīs par neizdevīgu Rietumeiropas darba devējiem aicināt strādāt darba spēku no Austrumeiropas – lētāk būs noalgot vietējos iedzīvotājus.
Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, ārzemju strādniekiem, kuri ieradīsies no citām ES valstīm, būs jāsaņem tāda pati alga kā viņu vietējiem kolēģiem. Un vietējo un ārzemju darbinieku darba nosacījumiem jābūt vienādiem. Turklāt darba līguma derīguma termiņš ar ārzemju darbinieku nevar pārsniegt vienu gadu. Darba līgums ar ārzemju darbinieku var tikt pagarināts maksimums uz pusgadu. Pēc ārzemnieka nolīgšanas darba līguma derīguma beigām viesstrādniekam pilnā mērā stājas spēkā uzņemošās valsts nodarbinātības likumdošana.
Turklāt darba devējam ir pienākums nodrošināt iebraucējam dzīvošanas apstākļus, kuri atbilst ES sanitārajām normām, jāapmaksā ceļš turp un atpakaļ. Viņam nav tiesību atņemt no viņa algas savas izmaksas viesstrādnieka ievešanai un dzīvesvietas nodrošināšanai.
Varētu padomāt, ka migrantiem no Austrumeiropas viss kļūst arvien labāk, taču, diemžēl, ar šādiem noteikumiem iebraucēja darbs maksās dārgāk par vietējo iedzīvotāju darbu, un tas padarīs darba migrantus par nepieprasītiem Rietumeiropas un Skandināvijas darba tirgos.
