RĪGA, 12. jūnijs — Sputnik. Rīgas ostas kravu apgrozījuma kritums palēninājies, saskaņā ar 2018. gada piecu mēnešu rezultātiem, tika pārkrauts 14,705 miljoni tonnu kravu, kas ir tikai par 1,2% mazāk, nekā analoģiskā periodā pērn, tiek ziņots ostas mājaslapā.
No 2018. gada janvāra līdz maijam pārkrauti 9,538 miljoni tonnu beramo kravu, kas ir par 3,2% vairāk, nekā pirms gada, ģenerālkravas — 3,403 miljoni tonnu (+23,6%), lejamās kravas — 1,765 miljoni tonnu (-38,7%).
Beramo kravu struktūrā vislielākā daļa ir oglēm — 40% (2017. gadā — 35%, 2016. gadā — 35,9%). Šogad ostā pārkrauti 5,877 miljoni tonnu ogļu, kas ir par 6,2% vairāk, nekā pirms gada.
Konteinerkravu daļa sastādīja 12,9%, naftas produkti — 11,9%, koksne — 10,6%, ķīmiskās kravas — 6%. Taču ķīmisko kravu pārkraušana ievērojami samazinājusies, salīdzinot ar pērno gadu. No šī gada janvārim līdz maijam Rīgas ostā apstrādāti 869,2 tūkstoši tonnu šī tipa kravu, kas ir par 18,4% mazāk, nekā 2017. gadā.
Maijā Rīgas ostā pārkrauti 3,256 miljoni tonnu kravu, tostarp, 2,167 miljoni beramo kravu, 694,2 tūkstoši tonnu ģenerālkravu un 395,2 tūkstoši tonnu lejamo kravu.
Pērn piecos mēnešos osta pārkrāva 14,88 miljonus tonnu kravu.
Iepriekš ostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks paziņoja, ka Rīgas ostas kravu apgrozījums šogad varētu samazināties vēl par četriem miljoniem tonnu kravu, jeb par 12%.
"Saasinoties ģeopolitiskajai situācijai, ir viennozīmīgi skaidrs, ka (..) kravu apmērs būtiski samazinās," atzīst Ameriks.
Viņš atgādināja, ka Krievija izdarījusi ļoti daudz kravu novirzīšanai uz savām ostām. Pirmām kārtām, tas skar naftas produktus — Rīgai šī pozīcija tagad praktiski ir slēgta.
"Vēl nesen trešdaļa Rīgas ostas produkcijas veidoja beramās kravas, trešdaļu — konteineri, ģenerālkravas, savukārt trešdaļu — naftas produkti. Šobrīd šo pēdējo trešdaļu mēs viennozīmīgi esam zaudējuši. Taču mums ir palicis ļoti nopietns habs ar Krieviju "Uralhimā". Šis koncerns gadā ražo 6 miljonus tonnu minerālvielu. No tiem 2 miljoni nāk uz Rīgu," paziņoja Ameriks.
Tāpat viņš uzskata, ka pozitīvi var nosaukt situāciju ar ogļu pārkraušanu.
"Ja nesekos vēl kaut kāds negaidīts politisks lēmums, tad tuvāko 5 gadu laikā mēs saglabāsim 8-9 miljonus tonnu ogļu gadā. Kuzbasa ogles, kuras mēs iekraujam, ziemas laikā ir grūti pārvirzīt vēl kaut kur, Krievijas ostas aizsalst. Labākajos gados mēs iekrāvām 14 miljonus tonnu gadā. Pērn pārkrāvām 11 miljonus. Līdz 8 miljoniem apjoms varētu samazināties, taču vienalga ogles paliek mūsu stratēģiskais produkts. Kaut gan Ustlugā šodien būvē lielus terminālus, lai kļūtu par lielāko ogļu ostu Baltijas jūrā," pateica Ameriks.
