RĪGA, 23. maijs — Sputnik. Lielā Latvijas zivjrūpniecības uzņēmuma "Brīvais vilnis" vadītājs Arnolds Babris, uzstājoties "Atklātās pilsētas" klubā, stingri kritizēja valdības darbības – gan situācijā ar Skandināvijas banku pieplūdumu, gan jautājumā par OIK un "Ziemeļu straumi 2". Par ļaunuma sakni viņš uzskata to, ka politiķi Latvijā nenes personisku atbildību par saviem lēmumiem.
Politiķi – galvenais drauds Latvijā
Arnolds Babris, bijušais Satversmes Aizsardzības biroja (SAB) darbinieks, paziņoja, ka galvenos nacionālos draudus Latvijai nes pašmāju politiķi.
"Kamēr nebūs politiķu atbildības, nebūs paraugtiesu, nebūs nekā laba. Viņi sagraus valsti. Mēdz teikt "Maskava traucē, tie traucē"… Atvainojiet, kur ir konkrēti teikts? Neviens netraucē. Paši sagrāva, paši izzaga," – paziņoja Babris.
Uzņēmējs minēja piemērus – dažus bijušo un pašreizējo Latvijas varasvīru lēmumus, kuri, pēc viņa domam, nodarījuši milzīgu kaitējumu valsts ekonomikai. Pēc Babra domām, par dažiem no tiem pienākas administratīva vai pat krimināla atbildība.
Cita starpā uzņēmējs kritizēja Vairas Vīķes-Freibergas valdību, kas pieļāva naudas ieplūšanu no Skandināvijas, kā rezultātā piepūtās "burbulis" nekustamo īpašumu tirgū, un skandināvi guva virsroku Baltijas valsts banku tirgū.
""Treknajos gados" skandināvi sāka iepludināt Latvijā naudu, un atceraties, kā pie mums sāka augt ekonomika. Es griezos pie Vairas Vīķes-Freibergas, pie visiem: vai jūs patiešām neredzat, ka tas viss ir uz parāda? 30% ekonomikas strādāja tikai nekustamo īpašumu mākslīgā burbuļa labā. Ko mēs esam dabūjuši? Tiklīdz iestājās krīze, 30% iedzīvotāju izrādījās nepieprasīti, un lielākā daļa aizbrauca. Mēs saņēmām ārējo parādu, no kura patlaban nevaram tikt vaļā," – teica Babris.
Viņš paskaidroja, ka Rīga nonākusi tiktāl, ka 2008. gadā Latvijas Bankā nebija naudas.
"Skandināvi pameta mums 250 miljonus eiro un atrisināja visus jautājumus ar lobētājiem, lai mums piešķirtu finansējumu. To viņi darīja, lai izglābtu savas bankas pie mums un savas kronas. Zviedrijas premjerministrs paziņoja, ka viņi bijuši gatavi ciest zaudējumus 8 miljardu apmērā Latvijā. Bet šo caurumu aizvērām mēs, Latvijas iedzīvotāji," – uzsvēra Babris.
Pēc viņa domām, situācijā ar ASV Finanšu ministrijas pretenzijām pret ABLV Bank un darbu ar nerezidentiem neviens nav aizstāvējis Latvijas intereses, jo arī pašlaik Skandināvijas bankas Latvijas banku tirgū ir pārsvarā.
"Jautājums: kurš cīnīsies? Kas tas ir – banku lobijs? Skaldi un valdi. Latvija taču no paša sākuma pieļāva stratēģisku kļūdu: nedrīkstēja pieļaut skandināvu dominēšanu mūsu banku nozarē. Paskatieties — SEB, Swedbank, Luminor. Bet kur ir mūsējie? Mūsējie vēl ir, taču proporcija jau ir pavisam cita," – viņš skaidroja.
Babris uzskata, ka ASV pretenzijas būtu iespējams apstrīdēt, jo Ziemeļamerikas valstī ir ārzonas, taču ne ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, ne finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola pat necentās to darīt, bet tā jau ir nacionālo interešu nodevība.
"Saprotiet taču, kā ASV Finanšu ministrija skatās uz Latviju: kaut kāda smieklīga valsts, un caur to iet procents no visa dolāru apgrozījuma pasaulē. Vienkārši tika nolemts slēgt visu šo tēmu. Vai tad Amerikā nav ārzonas? Lūdzu, trīs zonas, vislielākās…" – teica Babris. Citu pretenziju starpā pret finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu ir arī neapliekamā ienākumu minimuma zemais līmenis.
"Darba devēju konfederācijā es finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai reizes trīs atgādināju, ka jāpaceļ neapliekamais minimums. Ja cilvēks nav nopelnījis iztikas minimumu, neaplieciet to ar nodokļiem. Reizniece-Ozola vispirms apsolīja 350 eiro, pēc tam samazināja līdz 250, bet tagad ieviests kaut kāds mītisks diferencēts neapliekamais minimums. Grāmatveži nesaprot, kā to aprēķināt. Tas ir, gada nogalē mums būs cirks ar to mītisko neapliekamo minimumu," – teica Babris.
No viņa "dabūja" arī Latvijas Ekonomikas ministrija – par elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) ieviešanu.
"Tā pati elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponente (OIK). Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens paziņoja, ka tā bijusi makroekonomiska kļūda. Kāda kļūda? Tā ir banāla zādzība, par kuru jāsēdina. Kur skatās KNAB? Viņiem nav jāveic operatīvais darbs, viss ir virspusē!" – uzsvēra uzņēmējs.
Babris kritizēja arī ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kurš neļāva Latvijai nopelnīt uz gāzesvada Nord Stream 2 rēķina.
"Es publiski teicu Aivaram Lembergam: iesniedz pret viņu civilo prasību, tava Ventspils zaudējusi tik daudzus miljonus! Es nesaskatu draudus Latvijai no Nord Stream puses, it īpaši, ja Vācijas enerģētikas ministrs saka, ka tas cauruļvads ir vajadzīgs. Rezultāts: mēs esam zaudējuši, bet zviedri nopelnījuši. Par nodokļu maksātāju naudu mūsu pašu ministrs mums sagādā zaudējumus. Par to ir jāsoda," – ir pārliecināts Babris.
Debiliķi – spēcīgākā organizācija pasaulē
Lai atrisinātu gan ekonomiskās problēmas, gan jautājumu par sabiedrības šķelšanos, Latvijai vajadzīgi atbildīgi politiķi, kurus iespējams audzināt, ja ieviest personisko atbildību, kā arī varas dalīšana. "Mums nav varas dalīšanas: viņi ir gan likumdevēji, gan izpildvara, un viņi izvēlas tiesnešus," – paziņoja Babris.
Tāpat šodien Latvijā nav politiskās konkurences, un tā ir vēl viena liela problēma, uzskata Babris. "Un nepieciešama veselīga politiskā konkurence. Diemžēl pie mums tās nav," – teica uzņēmējs un piebilda, ka "normāli cilvēki" vispār nevēlas strādāt politikā.
"Kad tu pieej pie normāla cilvēka un saki: "Paklau, ej strādāt politikā," viņš atbild: "Negribu, es kopā ar tiem debiliķiem nesēdēšu," – skaidroja Babris.
Viņaprāt, daudzās partijās ir klauni, ar kuriem nākas pastāvīgi lamāties.
"Man patīk formulējums: debiliķi ir spēcīgākā organizācija pasaulē, viņiem visur ir savi cilvēki," – tā uzņēmējs komentēja situāciju mūsdienu politiskajā dzīvē Latvijā.
Pēc viņa domām, bez politiķu personīgās atbildības ieviešanas un valdošās elites maiņas situācija Latvijā pasliktināsies.
"Notiek degradācija. Tāpēc, ņemot vērā ārējo parādu 10 miljardu eiro apmērā, kad mēs vairs ne procentus nevaram maksāt, un darbspējīgie iedzīvotāji aizbrauc, paliek pensionāri, problēmas būs garantētas. Tagad no banku sektora plūst prom nerezidentu nauda, bet rezidentu naudas resursi ir mazi. Kļūst aizvien grūtāk un grūtāk savākt nodokļus. Domāju, drīz būs pavisam "labi". Un tad es jūs aicinu prasīt no tiem, kam pieder vara – no Saeimas," – piebilda uzņēmējs.
