RĪGA, 27. maijs — Sputnik. Politologs un žurnālists Armens Gasparjans pastāstīja iknedēļas bijušo PSRS valstu un Baltijas notikumu apskatā radio Sputnik par to, kādēļ Latvijas varas iestādes ir tik cītīgi savos centienos uzveikt krievu pasauli valstī.
Pēc Gasparjana domām, uzsākot Latvijas Krievu savienības Tatjanas Ždanokas kriminālvajāšanu, Latvijas varas iestādes nolēma parādīt klasisku politiskās telpas tīrīšanas piemēru pirms Saeimas vēlēšanām. Ņemot vērā faktu, ka līdz šim tika arestēti Aleksandrs Gapoņenko, kurš joprojām atrodas cietumā, un Vladimirs Lindermans, kuru nesen atbrīvojas no apcietinājuma.
"Krievu skolas jau ir aizvāktas no dienas kārtības. Šobrīd lieta pārgājusi uz politiskām personām un tiesību aizstāvjiem. Tādējādi cenšas vispār aizvākt krievu kustību no politiskās telpas. Vai no tā izdosies gūt kaut ko pozitīvu? Taktiski, laikam, jā, taču stratēģiski — kategoriski nē," paskaidroja Gasparjans.
Viņš atzīmēja, ka krievu kustības pretinieki varētu gūt uzvaru Latvijas vēlēšanās, taču kas notiks tālāk, jo valsts problēmas nekur nepazudīs.
"Krievu skolas — tā ir tikai neliela daļa no kopējās milzu problēmas, kura saucas "vispārējs lietu stāvoklis Latvij". No tā, ka tur izspieda krievu skolas, cilvēku aizplūšana no valsts nemazināsies, ekonomikas stāvoklis neuzlabosies, savukārt investīciju klimats nepārveidosies," uzsvēra politologs.
pēc viņa sacītā, beigās Latvijas valdība iegūs tikai jaudīgāko negatīva un dusmu vilni, vismaz no trešdaļas valsts iedzīvotāju, ņemot vērā to, ak viņi ir nepilsoņi. Toties pēc tam, kā atzīmēja Gasparjans, ja kāds pēkšņi Eiropas Savienībā painteresēsies par to, kas notiek Latvijā, valsts varas iestādes varēs pateikt, ka pie visa vainojama šī nacionālās mazākumtautības pretošanās un, izņemot kā tik ar krimināllietām, uzveikt šādu pretošanos nevar ne ar ko.
"Tādēļ demokrātija Latvijā nav un nebūs. Jebkurš latviešu politiķis, izdzirdot par demokrātiju, pasmiesies sejā tam, kurš par to ierunāsies. Viņi nedomā par demokrātiju, viņi no sirds paziņo, ka viņu etalons ir Kārlis Ulmanis. Pie viņa sistēmas viņi arī tiecas. Demokrātija, viņu gadījumā, ir vairākuma tiesības apspiest mazākumu. Tik vien," paziņoja Gasparjans.
Turklāt politologs uzskata, ka tagad par Eiropas Savienības iejaukšanās neglābs Latviju no diktatūras, jo paaugusies un pie varas stūres nostājusies tā paaudze, kuru vērtības balstās uz Ulmaņa autoritārā režīma. Tie ir cilvēki, pēc Gasparjana viedokļa, kuriem krievvalodīgo vajāšana ir norma, dabīgs process.
"Varas iestādes, kuras visu laiku saka, ka viņi ir Ulmaņa tiesību mantotāji, kā viņiem būtu jārīkojas?" uzdeva retorisku jautājumu politologs.
Tāpat Gasparjans uzsvēra, ka pagaidām pasaulē un, tostarp, Eiropas Savienībā nevienu tas nemulsina, ņemot vērā pat to, ka Ždanoka pati bijusi Eiroparlamenta deputāte.
Turklāt politologs atzīmēja, ka bēdīgs ir fakts, ka absolūtais politiķu vairākums, kuri veidoja neatkarīgo Latviju, ir bijušie Komunistiskās partijas locekļi, bijušie Vissavienības Ļeņina komunistiskās jaunatnes savienības (VĻKJS) locekļi un, galvenais, ideoloģisko sektoru darbinieki. Savukārt Ždanoku cenšas izmest no politikas, apelējot, izņemot visu pārējo, tieši uz to, ka viņa sastāvēja Komunistiskajā partijā.
"Ja vēlas, var pat pie staba piesieties, pavaicājot, a ko tu te stāvi. It sevišķi, ja nav citu argumentu," noslēgumā pateica Gasparjans.
