RĪGA, 13. maijs — Sputnik. Vairāk nekā 150 tūkstoši cilvēku piedalījās Uzvaras dienas svētkos pie pieminekļa Rīgas Atbrīvotājiem 9. maijā un aptuveni 15 tūkstoši stājās akcijas "Nemirstīgais pulks" rindās, kas soļoja pa Latvijas galvaspilsētu.
Politologs un žurnālists Armens Gasparjans savā iknedēļas notikumu apskatā radio Sputnik pastāstīja, ka cilvēki, kuri ieradās Uzvaras dienas svētkos, ir aktīvākie politiskās dzīves dalībnieki Latvijā, jo sabiedriskie darbinieki, kuri aizstāv cilvēka tiesības un brīvības, nākuši no viņu vidus.
"Šie cilvēki iziet piketos, pret viņiem ierosina krimināllietas: Vladimirs Lindermans arestēts uz diviem mēnešiem, Aleksandrs Gapoņenko jau sen sēž cietumā. Tādi cilvēki piedalās gan sabiedriskajā dzīvē, gan politikā," — paskaidroja politologs.
Gasparljans atzimēja, ka izprot Latvijas valdības politiku, kurā sākušās aktīvas darbības pret sabiedriskajām organizācijām un politiskajām partijām — valsts krievvalodīgo iedzīvotāju aizstāvjiem.
"Viņi izslēdz no apgrozījuma cilvēkusi, kuri var kļūt par procesa lokomotīvēm, jo rudenī valstī paredzētas parlamenta vēlēšanas," — uzsvēra Gasparjans.
Taču, pēc viņa domām, Latvijā pastāv problēma, — valstī ir grūti ietekmēt un veidot sabiedrisko viedokli, jo šis viedoklis jau izveidots pirms ceturtdaļgadsimta, pēc PSRS sabrukuma, kad latvieši pamanījās piekrāpt savus krievu tautības kaimiņus — Latvijas Padomju Sociālistiskāļs Republikas pilsoņus.
Lielie latviešu meli
"Tur bija tāda viltība: kad bija referendums par neatkarību, visiem teica, balsosim "par" un celsim labu, mierīgu, klusu, lielisku Latviju, kura būs draudzīga visiem. Visi būsim vienas valsts pilsoņi un dēli. Ideja bija laba, krievi piekrita un nobalsoja, bet pēc tam parādījās likums, kurš teica: tu esi nepilsonis un vācies," — pastāstīja Gasparjans.
Politologs paskaidroja, ka sabiedrisko organizāciju viedoklis veidojās jau tolaik un tieši tādā veidā, un ceturtdaļgadsimta laikā nemaz nav mainījies. Kopš tā laika krievi Latvijā cīnās par savām tiesībām, ko viņiem, principā, vajadzētu garantēt kā ES pilsoņiem, taču viņiem nav nekādu garantiju, jo patiesībā viņi nav pilsoņi.
"Pēdējais, ko vajadzēja darīt latviešiem, bija šis te stāsts. Ja viņi būtu piešķīruši pilsonību krieviem, iespējams, Latvijas iedzīvotāji daudzus notikumus vērtētu citādi. Taču Latvijas valdība ar mērķi uzspiest kaut kādu izvirtušu ideoloģiju ir gatavas ar asfalta rulli braukt pāri krievvalodīgo tiesībām, tāpēc atbildē viņi saņem tūkstošiem cilvēku lielas akcijas," — uzskata Gasparjans.
Pēc politologa domām, Latvija neko nevar likt pretī tik vērienīgiem pasākumiem, kā vien zīmēt "Nemirstīgajam pulkam" un Georga lentītei veltītas karikatūras, jo tai nav pat vēlēšanās vienoties ar tiem, kuri dzīvo līdzās.
"Tāpēc sabiedrisko organizāciju darbība Latvijā tikai pastiprināsies un rezultātā Latvija sastapsies ar to atbalsta pieaugumu elektorātā, jo pat parasti pilsoņi, latvieši, atšķirībā no politķiem ļoti labi saprot, kurp viss ripoo. Visi saprot, ka valdība nevis nodarbojas ar valsts attīstību, bet gan met cietumos krievvalodīgos aktīvistus. Un tagad tie ir Gapoņenko un Lindermans, taču vēlāk var būt gan Latvijas Krievu savienības priekšsēdētāja Tatjana Ždanoka, gan Rīgas domes bijušais deputāts Ruslans Pankratovs," — noslēgumā norādīja Gasparjans.
