RĪGA, 20. maijs — Sputnik. Igaunijas Valodas inspekcijas vadītājs Ilmārs Tomusks apziņoja par to, ka pirmie signāli par apkalpojošo personālu, kuri prot tikai angļu valodu, tika atzīmēti jau 2005. — 2006. gadā, vēsta Sputnik Igaunija ar atsauci uz ERR.
Kā vēsta izdevums, Tomusks uzsver, ka pirmie signāli bija izņēmumi, taču pēdējo gadu laikā to kļuvis ievērojami vairāk. Piemēram, 2017. un 2018. gadā tika reģistrētas sūdzības par apkalpošanu tikai angļu valodā trijās ātrās ēdināšanas iestādēs, desmit restorānos, trijās viesnīcās un vienā avīžu kioskā. Dažas sūdzības tika saņemtas par suvenīru bodītēm Tallinas Vecpilsētā.
Savukārt, kad inspektori ieradās ar pārbaudi kādā no kafejnīcām, par kuru tika saņemta sūdzība, tās īpašnieks paziņoja, ka Igaunija sen ir Eiropas Savienības sastāvā, un visiem ir labi jāprot runāt angļu valodā.
Sputnik Igaunija, kurš vairākkārt pievērsies svešvalodu izmantošanas tematam Igaunijā (jo vienīgā valsts valoda valstī ir tikai igauņu valoda), ziņoja, ka uzrakstiem, piemēram, reklāmā, saskaņā ar Valodas likumu, jāseko pareizā secībā — pirmajā vietā iet igauņu valoda, un tikai pēc tam pieļaujami uzraksti angļu vai krievu valodā. Tallinas pilsētas sanāksmes priekšsēdētājs Mihails Kilvarts pirms diktāta, kurš tiek rīkots kopā ar Tallinas dienu, pauda Sputnik Igaunija savu viedokli par to, cik postoša ir anglisko vārdu iekļūšana igauņu valodā. Kilvarts paziņoja, ka sakarā ar globalizāciju notiek daudzu valodu "anglifikācija", un igauņu valoda nav izņēmums.
"Ja runājam par klasisko valodu, tad (angļu valodas — red.) ietekme var tikt uztverta kā negatīva, taču patiesībā, es domāju, ka tas ir neizbēgami. Pastāv tāds jēdziens, kā aizguvumi, un, principā, tādā veidā tie arī parādās valodā," pateica Kilvarts. Savukārt esošā "Tallinas diktāta" teksta autors Igors Kāziks uzskata, ka nav nekā slikta anglicismu iekļūšanā igauņu valodā — pēc viņa sacītā, tā ir "vakcīna, kas padara valodu tikai vēl stiprāku".