RĪGA, 18. maijs – Sputnik. Latvijas parlaments 17. maijā iesniedza juridiskajai komisijai Latvijas Reģionu apvienības piedāvātos Satversmes grozījumus, kuri paredz prezidenta ievēlēšanu atklātā Saeimas balsojumā, vēsta Baltnews.lv.
Par piedāvājuma nodošanu komisijas izskatīšanai nobalsoja 61 deputāts, pret bija četri, savukārt 21 deputāts balsojumā nepiedalījās.
Saeimas Juridiskā komisija pērnā gada oktobrī atbalstīja Latvijas iedzīvotāju iniciatīvu par atklātām prezidenta vēlēšanām Saeimā. Attiecīgo petīciju piedāvāja biedrība par atklātību Delna, to parakstīja vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku. Kā norāda biedrība, Latvijas iedzīvotāji vēlas zināt, kā deputāti balso par prezidentu, šis amats šobrīd ir vienīgais, kurā notiek slepena balsošana.
Atklāta balsošana par prezidentu paaugstinās deputātu atbildību sabiedrības priekšā, liekot pamatot savu izvēli, uzskata Delna.
Šīs idejas kritiķi savukārt runā par to, ka atklāts balsojums neļaus deputātiem izdarīt neatkarīgu izvēli, un viņi būs spiesti rīkoties tā, kā to liek frakcija.
Iepriekš Saeima noraidīja opozīcijas Latvijas Reģionu apvienības piedāvājumu par to, lai par valsts prezidenta kandidātiem varētu kļūt tikai tie, kas savākuši 50 tūkstošus parakstu.
Viens no grozījumu iniciatoriem, deputāts-"reģionāls" Edvards Smiltēns Saeimas debašu laikā paskaidroja: jaunais reglaments darītu galu valsts prezidenta slepenās ievēlēšanas praksei un politiskās tirgošanas iespējām. Saeimas izvēlei tiktu piedāvāti tikai tie kandidāti, kuriem būtu sabiedrības atbalsts. Saskaņā ar grozījumiem, gadījumā, ja pirmā vēlēšanu tūre beigtos parlamentā bez rezultātiem – otrā tūre tiktu veikta bez kandidātu saskaņošanas ar sabiedrību.
Smiltēns uzsvēra, ka jaunā prezidenta ievēlēšanas kārtība ņemtu vērā sabiedrības intereses, garantētu iedzīvotāju dalību vēlēšanu procesā un paaugstinātu sabiedrībā uzticības līmeni demokrātijai, Saeimai un prezidentam. Prasība par 50 tūkstošu parakstu savākšanu uzraudzītu Saeima, piebilda Simltēns.
Taču Saeimas deputāti uztvēra iniciatīvu vēsi. Daži pārmeta "reģionāļiem" populismu pirms Saeimas vēlēšanām, citi – ģeopolitisko risku un sabiedrības patieso vērtību neizvērtēšanu.
