RĪGA, 5. maijs — Sputnik. Saeimas svinīgajā sēdē par godu Latvijas neatkarības atjaunošanas gadadienai Parlamenta spīkere Ināra Mūrniece uzslavēja deputātus par veikto darbu, it īpaši par lēmumu izglītības reformas jomā, vēsta Grani.lv.
Mūrniece atzīmēja, ka 12. Saeimas deputāti strādājuši pie ļoti svarīgiem likumprojektiem, kuri sekmējuši drošību, enerģētisko neatkarību, demogrāfiju un uzņēmējdarbību, kā arī citas sfēras Latvijā. Viņa uzsvēra, ka Latvijas parlamenta lēmumi palīdzējuši stiprināt Satversmē iekļautās vērtības un mērķus.
Cita starpā Mūrniece īpaši uzsvēra Izglītības likuma grozījumu nozīmi, kuri paredz pāreju uz izglītību tikai latviešu valodā. Spīkere pielīdzināja balsojumu par izglītību latviešu valodā balsojumam par Satversmes preambulu un paziņoja, ka cilvēki gaidījuši šo lēmumu kopš Padomju Savienības sabrukuma.
"Ja kavēšanās ar lēmumu par izglītību valsts valodā pārprasti bija domāta kā laipnība pret cittautiešiem, tad patiesībā tā ir kaitējusi gan sabiedrības saliedētībai, gan latviešu valodas nostiprināšanai," — teica Mūrniece un uzsvēra, ka pieņemt lēmumu agrāk Latvijai nav ļāvusi varasvīru mazdūšība.
Politiķe piebilda, ka latviešu valodai vajadzīga jauna elpa, jo tai atkal sākot pietrūkt gaisa.
Iepriekš Latvijas prezidents Raimonds Vējonis pasludināja Izglītības likuma grozījumus, kuri paredz visu skolu pāreju uz mācībām valsts valodā līdz 2021./22. mācību gadam.
Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji reformu uztvēra ārkārtīgi negatīvi, organizētas vairākas protesta akcijas. Vecāki pauda bažas par izglītības kvalitāti, ko pēc reformas īstenošanas saņems viņu bērni: bažas rada pedagogu trūkums, kuri varētu ātri pāriet no mācību procesa krievu valodā pie apmācībām latviski.
Krievijas valdība negatīvi vērtē Latvijas Izglītības ministrijas mēģinājumus likvidēt krievu valodu izglītības sistēmā. Krievijas ĀM vairākkārt piesaistījusi ANO, ES, EDSO un Eiropas Padomes tiesībsargājošo struktūru uzmanību Latvijas valdības diskriminējošajai politikai.
Krievijas Valsts dome apstiprināja paziņojumu par ekonomisko pasākumu ieviešanu pret Latviju sakarā ar Izglītības likuma grozījumiem, kuri paredz visu skolu pāreju uz mācībām valsts valodā līdz 2021. mācību gadam. Pasākumi var skart finansiālās operācijas, muitas nodevas, tūrisma darbību, kā arī starptautiskos tirdznieciskos līgumus.
