RĪGA, 3. maijs — Sputnik. Kamēr Latvijā pie varas grožiem atradīsies Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK, tās pārstāvji darīs visu iespējamo, lai nepieļautu viesstrādnieku ievešanu Latvijā, paziņoja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs.
"Kamēr valdībā ir VL-TB/LNNK pārstāvji, mazkvalificētu viesstrādnieku piesaistīšana Latvijas darba tirgū netiks pieļauta. Jānosaka bargāki sodi par cilvēku kontrabandu un nelegālu nodarbinātību," uzrakstīja Rasnačs savā Twitter lapā.
"Kamēr valdībā ir @VL_TBLNNK pārstāvji, mazkvalificētu viesstrādnieku piesaistīšana Latvijas darba tirgū netiks pieļauta…. jānosaka bargāki sodi par cilvēku kontrabandu un nelegālu nodarbinātību," visai nepārprotami savu nostāju pauž @Tieslietas ministrs @DzintarsRasnacs. pic.twitter.com/gLR8UBMKql
— Dzintars Rasnačs🇱🇻 (@DzintarsRasnacs) 2 мая 2018 г.
Pēdējo desmitgadu laikā Latvijā vērojams darbspējīgu iedzīvotāju samazināšanās. Republika, kurā dzīvo ap 2 miljoniem cilvēku, emigrācijas un mirstības pacelšanās virs dzimstības līmeņa dēļ pēdējo 10 gadu laikā pazaudējusi, saskaņā ar dažādiem aprēķiniem no 250 līdz 400 tūkstošiem cilvēku.
Uzņēmēji sūdzas par darba roku trūkumu Latvijā un lūdz varas iestādēm mīkstināt darba migrantu uzturēšanās režīmu valstī. Vieni no pēdējiem par viesstrādnieku piesaisti iestājās lauksaimniecības ražotāji: latvieši neiet strādāt uz lauka pat par 1100 eiro algu. Taču viedokļi jautājumā par viesstrādnieku piesaistīšanu dalās, daudzi politiķi iestājas pret strādnieku profesiju pārstāvju piesaistīšanu.
Tā, piemēram, Tieslietu ministrijas parlamenta sekretārs Jānis Iesalnieks paziņoja, ka Latvijā jāielaiž tikai augsti kvalificētus viesstrādniekus, bāzt zivi konservēs var arī latvieši.
"Ja mēs šādās (mazkvalificētās — red.) profesijās ielaižam iekšā viesstrādniekus, tas nozīmē, ka esam gatavi aizstāt Latvijas iedzīvotājus ar citiem, kas ir gatavi strādāt par lētāku samaksu," skaidroja Iesalnieks.
Taču profesiju pārstāvjus, kuri saistīti ar intelektuālo darbu, Latvijas varas iestādes ir gatavas aicināt.
Februāra beigās Ministru Kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādāto profesiju sarakstu, kurās tiek prognozēts ievērojams darba spēka deficīts un ir atļauts piesaistīt darbiniekus no citām valstīm.
Ārzemju strādniekus varēs piesaistīt darbam 237 profesijās tādās nozarēs kā zinātne, fizika, ķīmija, matemātika, statistika, IT, pārstrādes rūpniecība, elektrotehnika, celtniecība, finanšu analīze, zvejniecības kuģu, lidmašīnu vadīšana un citas.