"Ko, vai ta’ pat tēju nepadzersiet?" – Tramps būtu varējis pavaicāt gluži kā znots "iemīļotajai" sievasmātei anekdotē, it nemaz nenožēlodams, ka apciemojums ir tik īss, portālā RIA Novosti stāsta komentētājs Mihails Šenkmans.
Angelai Merkelei Vašingtonā bija tikai trīs stundas (nevis trīs laimīgas dienas, kā dažam labam). Un personīgais kontakts ar Donaldu Trampu ilga tikai aptuveni divas stundas. Taču viņi paspēja. Tramps – pavisam nopietni. Baltā nama saimniekam nenācās pagarināt vizīti. Pat pēc šī īsā seansa kancleres kudze izskatījās gluži kā cits cilvēks, tikai sejā tā pati bēdīgā izteiksme. Taču arī tas ir īsts sasniegums. Stāstīja, ka Tramps tā sados Merkelei, ka viņa attapties nespēs.
Taču Merkelei paveicās. ASV prezidents viņu uzņēma lieliskā garastāvoklī. Īsi pirms tam viņš saņēma patīkamo ziņu, ka Kongresa apakšpalātas izlūkošanas komiteja publicējusi dosē par tā saucamo "Krievijas iejaukšanos". Trampa sazvērestība ar Kremli nav atrasta. Punkts. "Tās ir raganu medības," – viņš triumfāli noslēdza protokola uvertīru pirms sarunas ar viesi, pie tam pie šiem vārdiem viņš nez kāpēc pagriezās un, šķiet, pat mazliet pamāja uz viņas pusi. Varbūt piesauca viņu kļūt par triumfa aculiecinieci. Vai tomēr, iespējams, zemapziņa lika manīt, pie kā viņš plānojis ķerties nākamo divu stundu laikā.
Trampa acīs tās patiešām ir medības – atcelt darījumu ar Irānu. Bet eiropieši niķojas. Tikai Trampa prasmīgajās rokās viņi pagriežas uz pareizo pusi. Interesanti, ko viņš dara savā telpā pārrunām – spīdzina, vai? Labi, ar Makronu viss skaidrs. Viņš tika uzņemts maigi un ar ilgstošu prelūdiju. Pie tam vēl viņu pabaroja. Bet Merkele tikai vienā virzienā vien lidoja trīsreiz ilgāk, nekā tajā pusē uzturējās. Turp – ar jautājumu "kā?". Tas ir, kā piespiest Trampu izturēties jaukāk pret ES. Atpakaļ – ar jautājumu "kāpēc?". Tas ir, kāpēc vispār lidoja.
Viņa tikai izdarīja visu (vai gandrīz visu) tā, kā gribēja Tramps, neko citu nepanāca. Merkele apsolīja palielināt iemaksas NATO tikai līdz 1,3% IKP, nevis uzreiz līdz 2%. Toties Irānas jautājumā viņa gluži vai runāja Trampa vārdiem. Paziņoja, ka pašreizējais kodoldarījums ar Teherānu ir nepietiekams, lai to savaldītu Tuvajos Austrumos. Patiesībā ne jau tāpēc līgums tika parakstīts. Taču "mums ir jāpanāk tās (Irānas – red.) ietekmes samazināšanās. Eiropai un ASV jābūt vienotām šajā jautājumā," – Merkele acīmredzami atkārtoja to, kas bija iespiedies atmiņā.
Šķiet, tas gan nenotika tik pārliecinoši kā gribējās republikānim. Tāpēc viņam pašam nācās pastiprināt izskanējušo vārdu efektu. "Mūsu pienākums ir garantēt, lai šis režīms ne tuvu netiktu pie kodolieročiem, lai Irāna pārtrauktu savu raķešu izplatīšanu un terorisma atbalstu," – Tramps pielika treknu punktu ne tikai līgumā ar Teherānu, bet arī pie kancleres kundzes ģeopolitiskajām ambīcijām.
Nav saprotams, vai Merkele tūlīt izjuta – kaut kas nav kārtībā. Varbūt atpakaļceļā viņa centās noprast, kas īsti noticis? Viņa solīja panākt vācu biznesa atbrīvošanu no antikrievijas sankcijām? Nē, nepareizi. Viņa draudēja pierunāt Trampu atcelt tērauda un alumīnija tarifus? Kurš tad varēja zināt, ka viņš ir nesalaužams? Viņa plānoja saglabāt darījumu ar Irānu? Lai nu paliek, Dievs ar viņu. Un tikai mājās viņai, iespējams, atgādināja, kas īsti noticis pie Trampa. Viņa ir palikusi kaunā.
