RĪGA, 28. aprīlis — Sputnik. Ziņa par to, ka Latvijas vēstniecībās Indijā un Ķīnā sācies "vīzu bums", radījusi savdabīgu reakciju sociālajos tīklos.
Iepriekš valdība nolēma, ka Latvija atvēlēs 121 383 eiro triju jaunu darba vietu radīšanai Indijas un Ķīnas vēstniecībās, jo iestādes netiek galā ar vīzu pieteikumu pēkšņo pieplūdumu. Piemēram, 2016. gadā Latvijas vēstniecībā Indijā pieprasītas 300 ilgtermiņa vīzas, bet 2017. gadā — jau piecreiz vairāk — 1506 vīzas. Ja tendence saglabāsies, šogad Indijā, iespējams, tiks izsniegti divi tūkstoši Latvijas vīzu studentiem.
Latvijas popularitāte Indijas un Ķīnas iedzīvotāju vidū satraukusi latviešu inteliģenci.
Vai tie indiešu/ pakistāņu pilsoņi, kas Rīgā saradušies kā sēnes pēc lietus, ir studenti? Viņi te mācās vai ir ieradušies kāda cits iemesla dēļ?
— Jānis Vingris (@JanisVingris) 24 апреля 2018 г.
"Vai tie indiešu/ pakistāņu pilsoņi, kas Rīgā saradušies kā sēnes pēc lietus, ir studenti? Viņi te mācās vai ir ieradušies kāda cits iemesla dēļ?" — lauza galvu latviešu režisors Jānis Vingris.
Indieši un pakistānieši, kas vēl sliktāks ar mums var notikt. Dievs pasargi.!
— Ilze Auzulauka (@Ilza4ka) 24 апреля 2018 г.
"Indieši un pakistānieši, kas vēl sliktāks ar mums var notikt. Dievs pasargi!" — lakoniski komentēja režisora jautājumu Ilze Auzulauka.
Kaut kāda daļa ir studenti. Informācijas avots — paķītī strādājoši IT studenti no Pakistānas.
— Viesturs Kavacs (@VKMKD) 24 апреля 2018 г.
"Kaut kāda daļa ir studenti. Informācijas avots — paķītī strādājoši IT studenti no Pakistānas," — raksta Viesturs Kavacs.
Pēc tam komentāru atmosfēra nokaisa.
Ir daļa, kuru mācības vai atrašanos šeit apmaksā visa ģimene līdz piektās pakāpes brālēniem un viņu uzdevums ir šeit iedzīvoties, vēlams apprecēties ar vietējo lai var dabūt uz šejieni visu ģimeni. Info avots — viens no tieši tādiem indiešiem.
— Kristaps (@siol_siol) 26 апреля 2018 г.
"Ir daļa, kuru mācības vai atrašanos šeit apmaksā visa ģimene līdz piektās pakāpes brālēniem, un viņu uzdevums ir šeit iedzīvoties, vēlams apprecēties ar vietējo, lai var dabūt uz šejieni visu ģimeni. Info avots — viens no tieši tādiem indiešiem," — ierosināja versiju Kristaps.
Cita iemesla del, driz LV bus ari izvaroshanas kultura kas pastav indija, pakistana un ievazata Swe, Ger un UK. Sargiet jaunas meitenes.
— A.Ozoliņš (@AOzoli1) 24 апреля 2018 г.
"Cita iemesla deļ, drīz LV būs arī izvarošanas kultūra, kas pastāv Indijā, Pakistānā un ievazāta Swe, Ger un UK. Sargiet jaunas meitenes," — brīdināja Ozoliņš.
Citi Twitter apmeklētāji centās kliedēt pieņēmumu radītās bažas.
Strādāju ar Indiešu studentiem (RTU, Aviācijas institūts) kopā jau gadu. Daži tūlīt iegūs maģistra grādu. Labi ģērbti,strādīgi un tīrīgi. Prieks strādāt ar priecīgiem,laimīgiem un pieklājīgiem cilvēkiem, pretēji īgnajiem, dusmīgajiem latviešiem.
— Ilze (@Ilze_Fe) 24 апреля 2018 г.
"Strādāju ar indiešu studentiem (RTU, Aviācijas institūts) kopā jau gadu. Daži tūlīt iegūs maģistra grādu. Labi ģērbti,strādīgi un tīrīgi. Prieks strādāt ar priecīgiem,laimīgiem un pieklājīgiem cilvēkiem, pretēji īgnajiem, dusmīgajiem latviešiem," — atzīmēja Ilze, taču radīja tikai oponentu dusmas.
Labi ģērbti — jā. Strādīgi — ir arī strādīgi. Tīrīgi — piedodiet, bet es savā darbā saskaros ar pavisam pretēju situāciju. Teju visi, kam bijusi saskarsme ar indiešiem/pakistāņiem izīrējot telpas vai dzīvokļus, saka: "nekad vairs"!
— Kristaps (@siol_siol) 26 апреля 2018 г.
"Labi ģērbti — jā. Strādīgi — ir arī strādīgi. Tīrīgi — piedodiet, bet es savā darbā saskaros ar pavisam pretēju situāciju. Teju visi, kam bijusi saskarsme ar indiešiem/pakistāņiem izīrējot telpas vai dzīvokļus, saka: "nekad vairs"!" — iebilda Kristaps.
Es painteresējos, kāpēc tik daudz indiešu Rīgā, bet man stāsta, ka viņi ir tīrīgi un labi ģērbti…
— Jānis Vingris (@JanisVingris) 24 апреля 2018 г.
"Es painteresējos, kāpēc tik daudz indiešu Rīgā, bet man stāsta, ka viņi ir tīrīgi un labi ģērbti…" — bija sašutis publikācijas autors.
Nelielais strīds noslēdzās tradicionāli.
Diemžēl, beidzot mums ir pašiem sev jāatzīst, ka nekādi diži priecīgie un laimīgie mēs neesam gan! Latvietim arī labākais ēdiens ir otrs latvietis
— Ilze (@Ilze_Fe) 25 апреля 2018 г.
"Diemžēl, beidzot mums ir pašiem sev jāatzīst, ka nekādi diži priecīgie un laimīgie mēs neesam gan! Latvietim arī labākais ēdiens ir otrs latvietis," — secināja Ilze.
Latvijas ĀM rīcībā esošā informācija liecina, ka interese par Latvijas augstskolām vērojama ne tikai Indijā, bet arī Ķīnā. 2016. gadā Latvijas vēstniecība Ķīnā pieņēma 2044 vīzu pieteikumus, bet 2017. gadā to skaits pieauga līdz 2419. prognozes liecina, ka 2018. gadā Latvijas apstrādāto vīzu skaits sasniegs trīs tūkstošus.
Tūrisma attīstību ar Ķīnu plānots attīstīt saskaņā ar sadarbības memorandu ar koncernam Alibaba Group piederošo platformu Alitrip. Vienošanās tika parakstīta pērn ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru.
Aizvadītajā gadā Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības kopumā saņēmušas 171 087 vīzu pieteikumus — par 1774 vairāk nekā gadu iepriekš. Ministrija uzskata, ka šāda izaugsme liecina par ārvalstnieku stabilu interesi par Latviju kā tūrisma valsti, kā arī valsti, kurā iespējams mācīties un strādāt.
