Starptautiskā intelektuālā īpašuma organizācija (WIPO) Šveicē informē: starp visiem iesniegtajiem patentu pieteikumiem pasaulē 2017. gadā, 42,8% ir reģistrēti Ķīnā. ASV — tikai 19,4%. Japānā un Dienvidkorejā — 10,2% katrā. Paliek Eiropa — tie ir 5,1%, — un "visa pārējā pasaule" — 15,8%. Starptautiskās informācijas aģentūras "Rossija Segodņa" politiskais korespondents Dmitrijs Kosirevs pārdomā, pie kā var novest šie skaitļi.
Protams, ne jau katrs patents ir grandioza inovācija, kas spētu apgriezt pasauli kājām gaisā, iespējams, tas ir tikai jauns šķiltavu modelis. Pie tam ne jau katrs Ķīnas patents pieder valsts iedzīvotājam — tas var būt arī ārzemnieks. Taču tādas pašas atrunas ir jāpiemēro attiecībā uz patentiem, kas reģistrēti, piemēram, ASV.
Šis rādītājs liecina par to, ka globālais intelekts aizplūst no ASV (agrāk Savienotās Valstis ieņēma līdera pozīciju šajā aspektā) uz Ķīnu. Turklāt jau vērā ņemamu laiku, aptuveni 10-15 gadus vērojama inovatīvā nobīde Ķīnas un citu Āzijas valstu virzienā, turklāt ar paātrinājumu: 2017. gadā vien fiksēts Ķīnas patentu pieteikumu skaita pieaugums par 4,8%.
Atgādināsim, ka termins "smadzeņu aizplūšana" dzimis laikā, kad jaunieši no jaunattīstības valstīm devās mācīties uz Rietumiem un palieka strādāt inovatīvā potenciāla labā, piemēram, ASV — tur vairāk maksāja un pētīja interesantākās problēmas, kas tehnoloģiju attīstības ziņā pārsniedza līmeni mājās.
Galu galā aptuveni 1980. gados radās globāla koncepcija: Rietumi — tā ir valstu grupa, kur koncentrējas inovācijas, dizains un intelekts, bet pārējās valstis, tostarp Ķīna ir "darbnīcas, kurās strādā ar rokām, bieži netīrās ražotnēs". Pasaule ir tāda, un tādai tai jāpaliek arī turpmāk. Taču pasaule pamazāk vien ir mainījusies.
Paskatīsimies, kas šodien notiek šajā jomā Ķīnas un ASV starpā. Ķīnieši un indieši joprojām ieņem līderpozīcijas no H1B ieceļošanas vīzu pieteikumu skaita viedokļa, ar to palīdzību amerikāņu High Tech izsūca smadzenes no pārējās pasaules. Taču pēc kāda laika ķīnieši, saņēmuši vīzas, uzkrājuši pieredzi un zināšanas, atgriezās mājās. Patlaban atgriešanās plūsma tikai pieaug. Kopš 2012. gada valstī atgriezušies 2,5 miljoni ķīniešu studentu, kuri mācījušies ārzemēs. 2016. gadā atgriezās 432 tūkstoši — par 58% vairāk nekā 2012. gadā.
Protams, ka pašas par sevi šādas lietas nenotiek. Pastāv Pekinas 2008. gadā uzsāktā programma "Tūkstotis talantu" (starp citu, tajā piedalījušies jau septiņi tūkstoši cilvēku). Tie ir labākie no labākajiem, kuriem piešķir stipendiju 317 tūkstošu dolāru apmērā un līdzekļus personīgajiem izdevumiem (četrkārt mazāk nekā stipendija, taču gandrīz 80 tūkstoši arī nav slikti), kā arī apmaksā ārstēšanos un mājokli. Pastāv arī citas federālās un reģionālās programmas, kas padara atgriešanos izdevīgu.
Galu galā milzīgajā valstī izveidojusies pētniecības centru un tehnoloģiju parku infrastruktūra, kas sekmē izgudrojumus. Tie savukārt nes peļņu ražošanai un pašiem izgudrotājiem. Tam pievienosim vispārējo zināšanu alku atmosfēru. Tas viss ir paklusām audzis un krājies, — un tagad jau gandrīz 43% pasaules patentu tiek reģistrēti Ķīnā — valstī, kur tikai pirms divdesmit gadiem, saskaņā ar vispārpieņemtajiem uzskatiem, "radoša doma neaug vietējās kultūras īpatnību dēļ".
Tagad mazliet parunāsim par secinājumiem, kas nonākuši medijos no nesenā foruma Boao (Pēterburgas ekonomikas foruma analogs). Galvenais temats bija, protams, Amerikas pieteiktais tirdzniecības karš Ķīnai, kurā galvenais trieciens tiek izdarīts tieši Ķīnas inovatīvajai produkcijai. Saskaņā ar Donalda Trampa runām un tvītiem problēmas būtība ir tajā, ka ķīnieši zog amerikāņu tehnoloģijas, sakarā ar ko ASV notiek izmeklēšanas. Taču, negaidot rezultātus, Tramps ievieš sankcijas (jeb muitas tarifus) tieši inovatīvās produkcijas ievešanai no Ķīnas.
Protams, būs ļoti grūti pierādīt, ka Ķīna kaut kādā veidā pārkāpj starptautiskās tirdzniecības normas, taču kam mūsdienās rūp pierādījumi.
