RĪGA, 24. aprīlis – Sputnik. Eiroparlamenta Petīciju komitejā 24. aprīlī notiek klausīšanās par Latvijas un Igaunijas nepilsoņu tiesībām, paziņoja eirodeputāte no Igaunijas Jana Toma savā blogā.
Petīcija par Latvijā un Igaunijā dzīvojošo lielākoties krievvalodīgo nepilsoņu tiesību aizsardzību, ko parakstīja vairāk nekā 20 tūkstoši šo valstu iedzīvotāji, tika iesniegta Eiroparlamentā 2016. gada 22. jūnijā. Pēc gada un desmit mēnešiem izdevies panākt klausīšanas norisi.
"Klausīšanās Petīciju komitejā (ar starptautisko ekspertu piesaistīšanu) notiks 24. aprīlī. Pasākuma fokusā būs ne vien vēlēšanu tiesību jautājums, bet arī pats nepilsonības institūts Igaunijā un Latvijā," pateica Toma.
Pēc viņas sacītā, lai panāktu šī jautājuma apspriešanu, nācās saskarties ar bezprecedenta Baltijas valstu politiķu spiedienu, kuri nevēlas izskatīt jautājumu par nepilsoņiem.
"Šādu spiedienu kā šajā gadījumā man nācies pieredzēt ļoti reti. Pēc intrigu skaita uz vienu Baltijas eiroparlamentārieti mēs pietuvojāmies absolūtajam maksimumam. Izskatās, ka daži mani kolēģi galīgi pazaudējuši sirdsapziņu: viņi prata vienlaikus apgalvot, ka nepilsoņu problēma nepastāv un ka tās apspriešana būs par labu Kremlim," — stāsta Toma.
Nepilsoņu problēmai drīzumā ķersies klāt arī Eiropas Komisija – vairāk nekā miljons cilvēku no visām ES valstīm pievienojās pilsoņu iniciatīvai Minority Safepack, kas aizstāv mazākumtautību tiesības.
Viena no šīs iniciatīvas prasībām ir tiesību atšķirību novešana līdz minimumam starp ES valstu pilsoņiem, un šajās valstīs dzīvojošajām personām bez pilsonības, atzīmēja Toma.
"Diemžēl diplomātiskais karš un vispārējā spriedze attiecībās ar Krieviju neatvieglo nepilsoņu problēmas atrisinājumu. Taču klusēšanas sazvērestība ir sagrauta. Pirmo reizi kopš Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas Eiroparlaments savās rezolūcijās nosauca lietas savos vārdos, apsūdzot nepilsonību. Briselē vairs nevar pateikt, ka nepilsoņu problēma ir "izsūkta no lodīšu pildspalvas". Un tas nozīmē, ka mēs ne velti vācām parakstus," —noslēgumā pateica Toma.
Latvijā dzīvo gandrīz divi miljoni cilvēku. Ap 250 tūkstošiem no tiem ir nepilsoņi – bijušie PSRS pilsoņi, kuri pēc Latvijas neatkarības atgūšanas palika Latvijā, taču, kuru senči nedzīvoja republikā līdz 1940. gadam, lielākoties tie ir krievvalodīgie. Nepilsoņi ir pastāvīgie republikas iedzīvotāji, taču viņu tiesības ir ierobežotas.
Igaunijā dzīvo 1,3 miljoni cilvēku, apmēram 84% no viņiem ir šīs valsts pilsoņi. Igaunijas iedzīvotāju skaits, kuriem ir Krievijas pilsonība, sastāda vairāk nekā 100 tūkstošus cilvēku, vēl 90 tūkstošiem nav nekādas pilsonības.
Dažādās starptautiskās platformās, tostarp, EDSO, Krievija vairākkārt piesaistīja uzmanību krievvalodīgo stāvoklim gan Latvijā, gan citās Baltijas valstīs. Krievijas ĀM aicina Baltijas valstis "iznīdēt apkaunojošo nepilsonības institūtu".
Nepilsoņu tiesību pārkāpumu jautājums Latvijā un Igaunijā regulāri skan arī Briselē.
2015. gadā klausīšanās laikā Eiroparlamentā ES dzīvojošās personas bez pilsonības tika atzītas par diskriminācijas upuriem.
2017. gada jūnijā Eiroparlamentā notika klausīšanās, kuru gaitā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas priekšsēdētājs Klods Morajess paziņoja, ka "pilsonības un nepilsonības jautājumi lielākoties ir valstu kompetencē. Taču, ja lieta skar fundamentālās tiesības, tad tā ir arī Eiropas Savienības kompetence".
2018. gada februārī Eiroparlaments pieņēma rezolūciju par mazākumtautību nediskriminēšanu un tiesību aizsardzību Eiropas Savienības valstīs.
