RĪGA, 13. aprīlis — Sputnik. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) izpētījusi krievvalodīgās auditorijas vēlmes Latvijā, vēsta Mixnews.lv.
Diskusijas "Runāt. Uzrunāt. Saprast" dalībnieki nonākuši pie secinājuma, ka sašķelta sabiedrība rada risku valsts nacionālajai drošībai. Vienlaikus eksperti atzīmēja, ka pārsvarā krievvalodīgā auditorija glabā lojalitāti Latvijai.
TNS Kantar pētījums par radio un televīzijas raidījumu patēriņu nelatviešu vidū liecina, ka televīzijas skatītāju vidū cittautiešu vidējā sasniedzamība nedēļā ir 87,6%. Lielākā daļa skatītāju vecumā no 24 līdz 74 gadiem skatās Krievijas televīzijas kanālus PBK, NTV Mir un RTR, bet krievvalodīgie jaunieši vairāk izvēlas patērēt 3+,TV6 un TNT.
Radioklausītāju vidū cittautiešu apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu būtiski nav mainījies – kopā tas veido 69,1%. Vecumā no 12 līdz 24 pārsvarā klausās radiostacijas Eiropas hitu radio, Top radio un Latvijas Radio 2, savukārt vecumā no 24 līdz 74 pamatā – Latvijas Radio 4.
Uz pētījuma gaitā uzdoto jautājumu, vai Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji ir diskriminēti, latviešu auditorija 74% gadījumu atbildēja, ka pilnīgi nepiekrīt šādam apgalvojumam, puse krievvalodīgo respondentu norādīja, ka viņu tiesības ir pārkāptas, bet otra puse tam nepiekrita.
TNS Kantar pārstāvis Oskars Rumpēters apgalvoja: lai ieinteresētu krievvalodīgo auditoriju, pie tās ieteicams vērsties ar tās valodas iemaņām un mentalitātei atbilstošu saturu, turklāt ir svarīgi veikt pasākumus, kas veicinatu saliedēšanos, organizēt svētkus iesaistīt iedzīvotāju informēšanā reģionālos medijus.
Nacionālās aizsardzības akadēmijas, Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošā pētniece Ieva Bērziņa, kura prezentēja pētījuma "Krievvalodīgā auditorija nacionālās drošības kontekstā" rezultātus, atzīmēja, ka svarīgs instruments ir visaptveroša pieeja, kurā piedalās valdība un sabiedrība.
Bērziņa atzīmēja, ka krievvalodīgā auditorija nav viendabīga grupa – cilvēku viedokli ietekmē piederība noteiktai vecuma kategorijai, kā arī informācijas telpa. Izstrādājot un komunicējot politiskos risinājumus, jāņem vērā krievvalodīgā auditorija un tās īpašais skatījums, atzīmēja pētniece.
