RĪGA, 13. aprīlis — Sputnik. Latvija pilnā mērā izjutīs politiskās konfrontācijas sekas ar Krieviju, kad valstī beigsies eirofondu nauda, paziņoja bijušais ekonomikas ministrs, analītiskā centra Certus direktors Vjačeslavs Dombrovskis Latvijas radio 4 ēterā.
Iepriekš Krievijas Valsts dome pieņēma paziņojumu par ekonomiskajiem pasākumiem pret Latviju sakarā ar Izglītības likuma grozījumiem, kuri paredz mācību ieviešanu latviešu valodā mazākumtautību skolās līdz 2021. gadam. Pasākumi var attiekties uz finanšu operācijām, muitas nodevām, tūrismu, kā arī starptautiskajiem tirdzniecības līgumiem.
Krievijas iespējamās sankcijas tika apspriestas radioprogrammā "Atklāts jautājums". Tajā piedalījās arī bijušais satiksmes ministrs, Saeimas deputāts, deputātu grupas loceklis sadarbībai ar Krievijas parlamentu Anrijs Matīss un starptautiskās biedrības "Baltijas forums" direktors Aleksandrs Vasiļjevs.
Galīgas attiecību saraušanas risks
Diezin vai pašreizējās Latvijas un Krievijas politiskās attiecības iespējams pasliktināt vēl vairāk, taču ekonomisko sakaru saraušanas risks saglabājas, paziņoja Dombrovskis. Taču politiķiem, tas nerūp, viņš teica. "Latvija veido savu politiku uz pagājušo gadu traumām," – uzskata eksperts.
Pēc viņa domām, tamlīdzīga pieeja attiecībām ar Krieviju neizbēgami novedīs pie negatīvām sekām.
"Būs nepieciešams aptuveni viens vai divi gadi, lai pazustu Eiropas naudas pieplūdes efekti, un būs neiespējami ignorēt visas šīs tendences. Kad ekonomiskā izaugsme atkal noripos līdz vienam vai diviem procentiem, nāks neizpratne: ko mums tagad ar visu to iesākt?" – uzskata Dombrovskis.
Viņš piebilda, ka latviešu medijos ļoti vāji atspoguļotas Krievijas sankciju ekonomiskās sekas – tieši tāpat kā sabiedrības krievvalodīgajai daļai neērtus jautājumus vāji apspriež pretējā puse.
"Tāpēc jau mēs tā dzīvojam. Tāpat kā šeit, Latvijā ir divi informācijas burbuļi, tāpat arī pasaulē valstis vairs negrib viena otru uzklausīt," – saka bijušais ministrs.
Dombrovskis kritizēja Latvijas valdības starptautisko politiku. Pēc viņa domām, politiķi ir gatavi tikai liet eļļu Krievijas un Rietumu attiecību ugunī.
"Šodien, pilnīgi iespējams, var sākties trešais pasaules karš. To, kas notiek Sīrijā, eksperti atklāti salīdzina ar jaunu Karību krīzi. Mēs te runājam par kaut kādām skolām. Tā ir vismazākā problēma. Tādas valstis, kā Latvija, tamlīdzīgā situācijā var palīdzēt mazināt spriedzi, vai, gluži pretēji, paaugstina to," – viņš norādīja.
Riski uzņēmējiem
Krievijas draudi ieviest jaunas sankcijas pret Latviju būs tikai draudi, uzskata bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Taču, pēc viņa domām, ar to pietiek, lai uzņēmēji Latvijā saskatītu aizvien lielākus riskus.
"Pēdējie gadi nav bijuši labākie Krievijas un Latvijas sadarbībā. Tranzīts krītas strauji. Šī gada pirmajā mēnesī dzelzceļa kravas ir kritušās gandrīz par 15%. Tas ir slikti, jo ziema bija ļoti auksta, prasības pret energoresursiem bija augstas. Krievijas ziemeļu ostas aizsala, taču kravas cauri Latvijai negāja tik un tā. Tas ir slikti visa gada kontekstā, jo darba iespējas vasaras sezonā Krievijas uzņēmējiem caur Krievijas ostām ir ļoti lielas," – uzsvēra Matīss.
Viņš atzīmēja, ka dzelzceļa tranzīta nozarē Latvijā strādā aptuveni 18 tūkstoši cilvēku, bet tranzīta sektorā un transporta nozarē nodarbināti vairāk nekā 50 tūkstoši cilvēku. Šīs nozares sniedz aptuveni 10% Latvijas IKP.
"Tie ir lieli apjomi, mēs nevaram tā jokot, 80% tranzīta nāk no Krievijas. Ja mēs uzskatām, ka to attīstīt nevajag, ir jālemj, ko darīt ar šiem cilvēkiem, ar uzņēmumiem, ko darīt ar pašu dzelzceļu. Ko iesākt ar elektrifikācijas projektu – kamdēļ tērēt 500 miljonus eiro, ja tas viss ir jātaisa ciet," – teica Matīss.
Krievijai ir vēl viens instruments
Krievijas rīcībā ir vismaz vēl viens iepriekš neizmantots ekonomiskā spiediena paņēmiens pret Latviju – individuālo sankciju ieviešana pret konkrētiem uzņēmējiem, uzskata starptautiskās biedrības "Baltijas forums" direktors Aleksandrs Vasiļjevs.
"To viņi var pamatot pavisam vienkārši: Latvijas uzņēmēji atbalsta Latvijas valdošos politiķus, kuri pret Krieviju noskaņoti naidīgi, taču turpina pelnīt uz Krievijas rēķina. Tas var būt jauns Krievijas politiķu un augstāko amatpersonu gājiens attiecībā pret mūsu valsti," – uzskata Vasiļjevs.
Tāpat viņš pauda bažas, ka attiecību pasliktināšanās jaunajā līmenī Latvija var zaudēt tranzīta nozari.
"Pastāv reāls risks, ka kravu apgrozījuma būtiskas krišanās apstākļos (pēdējo divu gadu laikā tas krītas jūtami) mēs nonāksim pie neatgriešanās punkta (zem 40 miljoniem tonnu), aiz kura pat dzelzceļa uzturēšana jau būs neefektīva un būs vajadzīgs papildu atbalsts no valsts budžeta," – prognozēja eksperts.
Vasiļjevs uzsvēra, ka konfrontācija ar Krieviju ir izdevīga atsevišķiem politiskajiem spēkiem, – tā piesaista viņiem vajadzīgo elektorātu. Taču investorus tamlīdzīga atmosfēra valstī tikai atbiedē.
"Latvijas nelaime ir tā, ka attiecību saasināšanos ar Krieviju mūsu politiķi uzskata par iespēju saņemt papildu punktus priekšvēlēšanu cīņā. Šis ir priekšvēlēšanu gads, un Latvijas politiķi turpinās situāciju. Līdz kādai pakāpei tas iespējams? Diemžēl var nonākt tiktāl, ka mums nāksies apdomāt, cik droši mēs dzīvojam? Ja mēs turpināsim būvēt šeit piefrontes zonu, šurp neatnāks neviens investors," – secināja Vasiļjevs.
