Latvijas tranzīts lūdz Eiropas atbalstu un kravas

Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Latvija kā ārējā robeža ar Krieviju ir pakļauta augstam riskam, ja novājinās tās tautsaimniecība, tāpēc Eiropai vajadzētu atbalstīt Baltijas valsti Krievijas kravu samazināšanās apstākļos, uzskata "Baltijas asociācija – transports un loģistika".

RĪGA, 5. aprīlis — Sputnik. Organizācija "Baltijas asociācija – transports un loģistika" publicējusi atklātu vēstuli Eiropas Parlamenta deputātiem no Latvijas un Eiropas Komisijas viceprezidentam Valdim Dombrovskim, kurā aicina izstrādāt pie ES ārējās robežas izvietoto ostu atbalsta programmu, informējusi BATL prezidente Inga Antāne, vēsta portāls reitingi.lv.

"Nedrīkst pieļaut situāciju, ka Krievijas radītā kravu krīze tranzītā veicinātu sociālo nevienlīdzību valstī, kas pie zināmiem nosacījumiem var būt tikpat liels politisks, ekonomisks un sociāls drauds valsts demokrātijai un tiesiskumam kā militāri riski," — uzskata Antāne.

Pēc organizācijas domām, ostām nepieciešama atbalsta programma pārejas periodā, lai atgūtu agrākos kravu apjomus. Programma varētu paredzēt kravu novirzīšanu no citām ES ostām. Tādas programmas Eiropas mērogā ieviestas vairākās nozarēs ar mērķi samazināt bezdarbu. Latvijai ir svarīgi sekmēt sociālo drošību un samazināt atkarību no Krievijas, uzskata Latvijas tranzīta pārstāvji.

Asociācija informē, ka četru gadu laikā dzelzceļa pārvadājumi samazinājušies par 23%, Latvijas ostu apgrozījums – par 16%, bet tautsaimniecība zaudējusi vismaz 132 miljonus eiro. Transports un loģistika ir tautsaimniecības otrā lielākā nozare, kas ilgus gadus devusi valstij miljardiem lielus ienākumus un tieši vai netieši nodrošinājusi ar darbu 70-80 tūkstošus cilvēku.

"Latvija kā Eiropas Savienības ārējā robeža ar Krieviju ir pakļauta augstam politiskam, sociālam un ekonomiskam draudam, ja tiek vājināta tās tautsaimniecība," — paziņoja Antāne.

BATL jau iepriekš informējusi atbildīgās institūcijas, valsts amatpersonas, valdību un Saeimu par sarežģīto situāciju otrajā lielākajā tautsaimniecības nozarē un nopietnu kravu kritumu, taču "tikuši pieņemti pretēji lēmumi" — piemēram, palielināta akcīze degvielai, paaugstināta infrastruktūras maksa. Tāpat jau ilgstoši valsts līmenī netiek risināts jautājums par vienota tarifa ieviešanu uz visām Latvijas ostām – šobrīd tas ir dārgāks reģionālajām ostām, norādīja Antāne.

Контейнерный терминал в Рижском порту - Sputnik Latvija
Tranzīts sarūk, ekonomika krītas: Latvija bīstas no jaunām KF sankcijām

Iepriekš Antāne ne vienu reizi vien kritizēja Latvijas dzelzceļa lēmumu palielināt infrastruktūras ekspluatācijas tarifus. Viņa uzsvēra, ka visus klientus interesē cena, viņi vērtē, kāds būs kravas piegādes izdevīgākais ceļš," – uzsvēra Antāne.

BATL prezidente uzskata, ka Latvijas politiķiem nāktos ES līmenī diskutēt par solidaritāti tranzīta nozarē.

Inga Antāne uzsvēra, ka nepieciešams Eiropas Savienības līmenī apspriest iespējas novirzīt caur Latviju kādas kravas, kas dodas caur Antverpeni vai Roterdamu. Eksperte atzīmēja, ka situācijā, ja Latvijas ostas iekļautas ES tīklā, jāapspriež iespējas palīdzēt Rīgas un Ventspils ostām – ES ostām.

Latvijas, tāpat kā citu Baltijas valstu tranzīta sektors ir zaudējis lielu kravu apjomu, ņemot vērā Krievijas apņēmšanos attīstīs savu infrastruktūru Baltijā, kā arī palielināt dzelzceļa caurlaides spēju Ļeņingradas apgabalā. Baltijas valstis meklē citas kravas, kas varētu aizvietot kravas no Krievijas un kompensēt peļņas samazināšanos. Pagaidām īpaši panākumi šajā jomā nav vērojami.

Ziņu lente
0