RĪGA, 12. aprīlis — Sputnik. Sankcijas iespējams attiecināt uz Krievijas Centrālās bankas, Nacionālās Labklājības fonda un Federālās kases izlaistajiem vērtspapīriem, vēsta Sputnik Igaunija, atsaucoties uz RIA Novosti.
Ierobežojumi varētu skart arī Krievijas lielākās bankas, tostarp Sberbank, VTB, Gasprombank, Maskavas banku, Rosseļhozbank, Promsvjazbank un Vņešekonombank.
Ekonomiskā spiediena pastiprināšanos Vašingtona pamato ar to, ka Krievija esot iesaistīta lietā par Krievijas izlūkdienesta bijušā darbinieka Sergeja Skripaļa un viņa meitas saindēšanā. Plānots, ka sankcijas stāsies spēkā divus mēnešus pēc to pieņemšanas.
Iepriekš vēstīts, ka 6. aprīlī ASV valdība papildināja pret Krieviju vērsto sankciju sarakstu. Tajā iekļauti 38 Krievijas uzņēmēji, amatpersonas un uzņēmumi. Sankciju saraksta paplašināšanos Vašingtona ierasti pamatoja ar savām "rūpēm" par Ukrainu un Sīriju, kā arī "bažām par kiberuzbrukumiem". Bez tam ASV esot ļoti sašutušas par "Krievijas mēģinājumiem kaitēt rietumu demokrātijai".
Apsūdzības uz līdzenas vietas
Krievijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes bijušais darbinieks Sergejs Skripaļs un viņa meita Jūlija 4. martā tika atrasti bez samaņas Solsberijas pilsētā Lielbritānijā. Valdība apgalvo, ka cietušie saindēti ar it kā Krievijā ražotu neirotoksīnu, taču nekādus pierādījumus par Krievijas saikni ar šo noziegumu Londona nav sniegusi.
14. martā Lielbritānijas premjere Terēza Meja apsūdzēja Krieviju par dalību incidentā un paziņoja, ka Londona izsūta 23 Krievijas diplomātus un pārtrauc kontaktus augstākajā līmenī.
Arī Krievijas ĀM izraidīja 23 Lielbritānijas vēstniecības darbiniekus un brīdināja: ja sekos jebkādas nedraudzīgas darbības, Maskava saglabā tiesības spert citus atbildes soļus.
"Skripaļa lieta" kļuva par vienu no galvenajām ES samita tēmām 22-23. martā, pēc kura ES pauda solidaritāti Lielbritānijai. 26. martā 18 ES valstis paziņoja, ka izraida Krievijas vēstniecību darbiniekus. ASV nolēma izraidīt no valsts 60 diplomātus. Krievija izlēma sniegt simetrisku atbildi valsts diplomātu izraidīšanai.
Aprīļa sākumā kļuva zināms, ka par nožēlu Londonai britu speciālisti nav varējuši apstiprināt, ka incidentā izmantotais neirotoksīns ražots Krievijā. Lielbritānijas ĀM bija spiesta atzīt, ka slēdzieni par Krievijas saikni ar Skripaļu saindēšanu izdarīti ar pieņēmumu palīdzību.
Maskava noliedz jebkādu saikni ar Sergeja Skripaļa un viņa meitas Jūlijas saindēšanu. Valsts ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs nosauca tādas apsūdzības par muļķībām. Krievija aicina kopīgiem spēkiem izmeklēt incidentu Solsberijā. Tāpat KF Izmeklēšanas komiteja ierosinājusi krimināllietu par uzbrukumu Krievijas pilsonei Jūlijai Skripaļai.
