RĪGA, 10. aprīlis — Sputnik. Igaunijā ik gadu par apmēram tūkstoti hektāru samazinās kartupeļu audzēšanas lauki, vēsta Sputnik Igaunija.
Pēdējo gadu lauksaimniecības produkcijas izstrādes kritums Igaunijā, Latvijā un Lietuvā bija viens no lielākajiem 28 Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, turklāt visasākā ražošanas apjomu krišanās procentuālajā izteiksmē bija Igaunijā. Igaunijā šajā pašā laika posmā lauksaimniecības produkcijas ražošanas apjomi samazinājās par 19,8%, līdz 0,7 miljardiem eiro. Graudu ražošana samazinājās par 31,9%, kas arī ir lielākais kritums Eiropas Savienībā.
Kā stāsta nekomerciālās organizācijas "Igaunijas kartupeļi" vadītājs Kalle Hamburgs, ja 2016. gadā kartupeļu lauku platība sastādīja 5 500 hektārus, tad 2017. gadā tie jau ir 4 500 hektāri.
Igauniju vēsturiski dēvē par "kartupeļu republiku" — vairākus gadsimtus kartupeļi bija viens no vietējo iedzīvotāju galvenajiem pārtikas produktiem. Taču kartupeļu audzēšana jau sen nav ienesīgākā lauksaimniecību nodarbošanās, jo vairumtirgotāji var to iegūt no citām valstīm ievērojami lētāk. Ja neizdosies iegūt ciešu līgumu un realizēt visu kartupeļu partiju, tad to nākas realizēt caur biržu, kur cenas, pēc būtības, ir tīri simboliskas un neņem vērā lauksamniecības ražotāju darbu.
"Kad bija ražas gads (raža sastādīja 1200 tonnas) un bija līgums par tūkstoti tonnu, tad šīs 200 tonnas bija biržas prece. Savukārt, piemēram, šī gada februārī biržas cena bija nulle eirocenti, tātad pieprasījuma pēc šiem kartupeļiem nebija. Uz rītdienu biržas cena sastāda 3 eirocentus," aprakstīja situāciju Hamburgs.
Igaunijas armija kā lauksaimnieku glābēji
Par kartupeļus audzējošo lauksaimnieku glābējiem kļuva Igaunijas Aizsardzības spēki. 2017. gadā armijā un valsts flotē tika apēstas 211 tonnas kartupeļu — tas, pēc Hamburga aprēķiniem, ir trešdaļa no vidējā Igaunijas kartupeļu ražotāja.
Militārie dienesti noslēdz ilgtermiņa līgumus produktu piegādei, kas arī ir patiess atbalsts valsts lauksaimniecībai. Hamburgs atzina, ka iepircēji šādos gadījumos cīnās par zemāku cenu. Kā rezultātā, izvēle krīt uz zemākas kvalitātes kartupeļiem.
"Ražošanas nozares kartupeļi — tas nav tas, ko izvēlas igauņu patērētājs. Viņš mīl dzeltenus drumstalotus kartupeļus," pārliecināts lauksaimnieks.
Taču realitāte ņem virsroku, un tagad liela mēroga lauksaimnieks Kalle Hamburgs ik gadu samazina savus kartupeļu laukus.
"Par tik zemu cenu paplašināta ražošana nav iespējama — nav iespējas uzturēt kārtībā mašīnas," konstatēja viņš.
