9. aprīlī notika ANO Drošības Padomes sēde, veltīta drošības problēmām pasaulē. Protams, tās galvenā tēma bija "ķīmiskais stāsts" Dumas pilsētā Austrumu Gutā (Sīrija). Dīvaini, taču pusēm izdevās atrast saskares punktu.
Viņš ir vainīgs tāpēc, ka vainīgs
Sākotnēji šķita, ka nekas neizdosies. Vašingtonas un Maskavas pārstāvji runāja dažādās valodās, turklāt ne tikai šī vārda tiešajā nozīmē vien. Krievijas pastāvīgais pārstāvis ANO Vasīlijs Ņebenzja uzrunāja klātesošos argumentēti, minēja pierādījumus, kuri apliecina: stāsts par masu iznīcināšanas ieroču pielietošanu Austrumu Gutā ir tikai "ķīmiskā seriāla" kārtējā epizode, ko uzņēmuši kaujinieki (domājams, "Baltās ķiveres", kuras par saviem daiļdarbiem dabūjušas "Oskaru"). Ņebenzjas kungs atgādināja, ka Krievija jau izmeklējusi incidentu un noskaidrojusi, ka nekādi ķīmiskie ieroči Sīrijā nav pielietoti. Neviens Dumā nav ieradies slimnīcā ar ķīmiskās saindēšanās simptomiem, bojāgājušo mirstīgo atlieku nav, tāpat kā nav arī piesārņotas grunts.
Krievijas pastāvīgais pārstāvis ANO ieteica personīgi apmeklēt incidenta vietu visiem, kuri tam netic.
"Lai OPCW (Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija — red.), kura… informēja par gatavību izmeklēt notikušo, nekavējoties, jau rīt pat dodas uz Damasku. Tur Sīrijas valdība un Krievijas karavīri tai nodrošinās iespēju doties uz domājamo incidenta vietu un iepazīties ar situāciju," — teica Ņebenzja.
Viņa uzstāšanās kopumā bija visai agresīva un uzbrūkoša, taču tas ir saprotams — ar tādām metodēm iespējams caursist ar lozungiem operējošo partneru liekulību.
Jāpiebilst, ka "partneri" nelika vilties. Nikija Heilija lika lietā emocijas, klāstot par "sievietēm un bērniem, kuri slēpjas pa pagrabiem no Asada", par ātrās palīdzības mašīnām, ko tīšam sašaujot Asads. Par to, kādas baismīgas fotogrāfijas uzņemtas, taču tās viņa nerādīšot. Par to, kā ANO ar savu bezdarbību sagādā vilšanos pasaules sabiedrībai, taču ASV esot gatavas glābt pasauli, apejot Drošības padomi.
Nekādi pamatoti pierādījumi, kas apliecinātu Asada vainu par ķīmiskajiem uzbrukumiem, netika sniegti, ASV pat nepapūlējās paziņot reālistisku motīvu.
Taču vēlāk pēkšņi noskaidrojās, ka Nikijai Heilijai pierādījumi tomēr ir vajadzīgi. Viņa gan apsūdzēja Asadu un Krieviju visos ķīmiskajos grēkos, tomēr piekrita neatkarīgas izmeklēšanas veikšanai. Protams, iespējams, ka viņa rīkojas saskaņā ar Emanuela Makrona nesen pausto principu: "Mēs gaidām OPCW izmeklēšanu, taču savu viedokli nemainīsim". Tomēr piekrita. "Liels progress", kā teiktu Tramps.
Tālāk — vēl trakāk: šim viedoklim piekrita arī Lielbritānija, kuras pārstāve Kārena Pīrsa par Krieviju izteicās daudz mierīgāk nekā valsts ārlietu ministrs Boriss Džonsons.
"Tikai izmeklēšana palīdzēs noskaidrot, kas nes atbildību par ķīmisko ieroču pielietošanu un pavērt ceļu pretī vainīgo saukšanai pie atbildības. Mēs esam ieinteresēti par Krievijas piedāvājumu, lai OPCW misija faktu noskaidrošanai apmeklētu Dumu Krievijas spēku aizsardzībā," — viņa uzsvēra.
"Dažas valstis izteica aizdomas par to, ka Sīrijas valdība ir atbildīga par domājamo ķīmisko uzbrukumu. Taču arī citas valstis, tostarp Sirijas valdība liek apšaubīt šo apsūdzību patiesīgumu un paziņoja, ka uzbrukumi bija inscenēti vai notikusi provokācija. Tas ir vēl viens iemesls rūpīgai neatkarīgai izmeklēšanai," — teica ANO ģenerālsekretāra speciālais pārstāvis Sīrijas jautājumos Stefans de Mistura.
Objektīvi un totāli
Neapšaubāmi, svarīgas ir misijas funkcionēšanas nianses. Kārena Pīrsa pieprasa "pilnīgu rīcības brīvību" OPCW ekspertiem, un Maskava neiebilst, — Gutā tai nav nekas slēpjams. No otras puses, Maskava vēlas objektīvu un reālu izmeklēšanu, turklāt negrib pieļauj Šeihūnas variantu (kurā secinājumi tika izdarīti uz fotogrāfiju un kaujinieku sniegto datu pamata).
Ļoti svarīti ir jautājumi, uz kuriem jāatbild komisijai. Kā jau teikts, Krievija uzskata, ka notikusi "ķīmiskā seriāla" kārtējā sērija, taču neviens nevar aizkavēt kauniekus (kuri vēl joprojām atrodas Gutā) apšļakstīt augsni ar viņu rokās esošajiem ķīmiskajiem ieročiem. Misijai ne tikai jāpārbauda grunts, bet arī jāaprunājas ar saindētajiem (viņus vispirms vēl nāksies atrast), jāapskata bojāgājušo līķus (tos arī vēl jāpameklē) un jānoskaidro, kurš tieši vainojams par ķīmisko ieroču pielietošanu, ja tie vispār pielietoti.
Puses nav tālu no vienošanās, taču prātā jāpatur tas, ka ASV patlaban vada neparasts cilvēks — Donalds "Neparedzamais" Tramps. Viņš itin labi var rīkoties par spīti visām agrākajām norunām. Piemēram, Tramps paziņojis, ka viņam esot "milzumdaudz militāru rīcības variantu" atbildei uz incidentu Dumā. Ja amerikāņi izšķirsies par apšaudi, uzbrukumam jānotiek pirms rezolūcijas pieņemšanas, pretējā gadījumā radīsies dīvaina situācija: Nikija Heilija piekritusi izmeklēšanai, bet Tramps soda "vainīgos" pirms tās beigām.
Tiesa, nav izslēgts, ka amerikāņu prezidenta pašreizējie apgalvojumi ir tikai metode spiedienam pret Krieviju pārrunās par rezolūciju. Tramps ļoti labi saprot, kādas būs sekas uzbrukumam objektiem Sīrijā, it īpaši gadījumā, ja Krievija turēs vārdu un notrieks amerikāņu raķetes. Šajā situācijā pasaule nokļūs uz jaunas Karību krīzes robežas. Un visi sajutīs potenciāla kodolkara smaku.
Varbūt tā būs labāk? Varbūt pasaulei beidzot ir jāsaprot un jāizjūt, pie kāda scenārija to ved Savienoto Valstu agresīvā politika? Varbūt Vašingtonai pašai vajadzīga auksta duša kā 1962. gadā? Tikai tā kļūs skaidrs, ka ir jāpārtrauc pasaules dalīšana draugos un ienaidniekos, ka laiks saskatīt apkārt partnerus? "Mēs jums ar draudzību neuzbāžamies. Mēs vēlamies normālas, civilizētas attiecības," — teica Vasīlijs Ņebenzja. Šķiet, nemaz tik daudz jau viņš neprasa.
