RĪGA, 5. aprīlis — Sputnik. Maskava nožēlo Latvijas valdības lēmumu ieviest mazākumtautību skolās mācības tikai latviešu valodā, informēja Krievijas Ārlietu ministrija.
#Захарова: Нас не могут не беспокоить несоответствующие принципам и нормам целого ряда международно-правовых актов шаги латвийской этнократии по насильственному выдавливанию русского языка из всех сфер общественной жизни республики @LV_RUSEMBAS
— МИД России 🇷🇺 (@MID_RF) 4 апреля 2018 г.
Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova brīfingā paziņoja, ka Latvijas prezidenta Raimonda Vējoņa lēmums izsludināt Izglītības likuma grozījumus, pie tam ignorējot lielas daļas valsts iedzīvotāju viedokli, rada dziļu nožēlu.
Iepriekš Krievijas Valsts dome pieņēma paziņojumu par ekonomiskajiem pasākumiem pret Latviju sakarā ar Izglītības likuma grozījumiem, kuri paredz līdz 2021. gadam noslēgt mazākumtautību skolu pāreju pie mācībām latviešu valodā. Ierobežojumi var skart finanšu operācijas, muitas nodevas, tūrisma darbību, kā arī starptautiskos tirdzniecības līgumus.
22. martā Latvijas Saeima pieņēma lēmumu par mazākumtautību skolu pāreju pie mācībām tikai latviešu valodā. 2. aprīlī prezidents Raimonds Vējonis pasludināja attiecīgos likumu grozījumus.
Skolu pāreja pie mācībām latviešu valodā noritēs pakāpeniski. 2019./20. m.g. 80% mācību valsts valodā pamatskolā būs jānodrošina tikai 7. klasēs, 2020./21.m.g. — 7. un 8. klasēs, bet 2021./22.m.g. valsts valodā pilnībā mācīsies 10. un 11. klašu skolēni, bet gadu vēlāk — visu klašu skolēni.
Latvijā dzīvo gandrīz divi miljoni cilvēku. Viņu starpā aptuveni 250 tūkstoši ir nepilsoņi – bijušie PSRS pilsoņi, kuri pēc republikas neatkarības deklarācijas palika valstī, taču viņu priekšteči nav dzīvojuši republikā pirms 1940. gada, un viņiem ir atņemtas pamata tiesības. Krievu valodā runā aptuveni 40% valsts iedzīvotāju, taču krievu valodai nav piešķirts pat reģionālas valodas statuss.
Krievijas valdība negatīvi vērtē Latvijas Izglītības ministrijas mēģinājumus likvidēt krievu valodu izglītības sistēmā. Krievijas ĀM vairākkārt piesaistījusi ANO, ES, EDSO un Eiropas Padomes tiesībsargājošo struktūru uzmanību Latvijas valdības diskriminējošajai politikai.
