RĪGA, 4. aprīlis — Sputnik. Latvijas prezidenta Raimonda Vējoņa lēmums parakstīt izglītības likumus, kuri paredz vidusskolu pāreju pie mācībām valsts valodā, nebija negaidīts. Tiem, kuri cīnās par krievu izglītības saglabāšanu, atliek tikai viens ceļš — paplašināt protestus, bet Krievija var "piespiest pie sienas" Latvijas valdošo partiju sponsorus, pastāstīja Vladimirs Lindermans portālam Mixnews.lv.
22. martā Latvijas Saeima pieņēma lēmumu par mazākumtautību skolu pāreju pie mācībām tikai latviešu valodā. 2. aprīlī prezidents Raimonds Vējonis pasludināja attiecīgos likumu grozījumus.
Skolu pāreja pie mācībām latviešu valodā noritēs pakāpeniski. 2019./20. m.g. 80% mācību valsts valodā pamatskolā būs jānodrošina tikai 7. klasēs, 2020.21.m.g. — 7. un 8. klasēs, bet 2021./22.m.g. valsts valodā pilnībā mācīsies 10. un 11. klašu skolēni, bet gadu vēlāk — visu klašu skolēni.
Vladimirs Lindermans uzskata, ka krievu skolu aizstāvjiem atliek tikai viens ceļš — paplašināt mītiņus un gājienus, bet perspektīvā pāriet pie pilsoniskās nepakļaušanās akcijām.
Iespēja, ka Latvijā dzīvojošie krievi varētu saņemt ES atbalstu, ir niecīga, it īpaši tagad, kad Krievijas un Rietumu starpā ir sācies "aukstais karš", uzskata pilsoniskais aktīvists.
"Arī Krievija varētu sniegt atbalstu, ieviešot individuālas sankcijas pret politisko partiju sponsoriem, kuras nobalsojušas par krievu izglītības iznīcināšanu. Lielākā daļa šo sponsoru ir tā vai citādi saistīti ar biznesu Krievijā, tāpēc iespēja piespiest viņus pie sienas pastāv, ja tikai ir politiskā griba," — uzskata Lindermans.
Atliek Satversmes tiesa
Rīgas mērs, partijas "Saskaņa" līderis Nils Ušakovs, komentējot grozījumu izsludināšanu, arī pauda viedokli, ka Vējoņa lēmums bija sagaidāms.
"Vēl viena ļoti liela kļūda. Un diemžēl absolūti paredzams prezidenta solis. Tagad atliek Satversmes tiesa — tuvākajā laikā Saeimas deputāti no "Saskaņas" izmantos savas tiesības un vērsīsies ar prasību Satversmes tiesā," — uzrakstīja Ušakovs savā lapā Facebook.
Politiķis piebilda, ka turpinās darbs pie papildnodarbību ieviešanas dzimtajā valodā Rīgas domes līmenī.
"Ja valsts nespēj aizstāvēt mazākumtautību tiesības, darīsim to pašvaldību līmenī," — uzskata Ušakovs.
Krievijas Valsts domē pieņemts paziņojums par reformu Latvijā
Krievijas Valsts dome pieņēma paziņojumu, kurā pauž: aizliegums iegūt izglītību mazākumtautību valodās Latvijā ir nepieņemams.
Deputāti ierosināja ieviest sankcijas pret Latviju.
Politiķi uzsvēra, ka Latvijas valdības darbības pārkāpj krievvalodīgo pilsoņu tiesības, un to rezultātā nepieciešami ierobežojumi, ko paredz likums "Par speciālajiem ekonomiskajiem pasākumiem".
Starp šāda veida pasākumiem likums paredz daļēju vai pilnīgu finansiālo operāciju aizliegumu, muitas nodevu grozījumus, tūrisma ierobežojumus, starptautisko tirdzniecisko līgumu un citu ārējās ekonomikas vienošanos pārtraukšanu vai apturēšanu.
Krievijas Valsts domes deputāti atzīmēja, ka Latvija — Eiropas Savienības dalībvalsts un Eiropas Padomes locekle, pākāpj principus, ko ievēro lielākā daļa civilizētu valstu.
Paziņojumā uzsvērts, ka Latvijas valdības rīcība neatbilst tās teritorijā dzīvojošo cilvēku savstarpējās cieņas, sapratnes un sadarbības principiem, neatkarīgi no viņu etniskās, kultūras un valodas piederības.
Deputāti ierosināja nosūtīt paziņojumu valdībai, ANO, KDLO un EDSO parlamentārajām asamblejām, Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, kā arī Eiropas Padomes valstu parlamentiem un Latvijas Saeimai.
