RĪGA, 5. aprīlis — Sputnik. Krievija veiks atbildes pasākumus drošības un aizsardzības jomā, ņemot vērā Baltijas valstu bruņoto spēku stiprināšanu ar ASV atbalstu, aģentūru RIA Novosti informēja Federācijas Padomes Aizsardzības komitejas priekšsēdētāja vietnieks Jevgēņijs Serebreņņikovs.
Iepriekš Baltais nams paziņoja, ka ASV sniegs Baltijas valstīm militāro palīdzību 170 miljonu dolāru vērtībā, kas nostiprinās Igaunijas, Latvijas un Lietuvas nacionālo bruņoto spēku un nacionālo drošības spēku iespējas.
"Krievija veikusi pietiekami plašu darbu savu militāro vienību nostiprināšanai gar rietumu robežām. Taču ASV nesenā lēmuma rezultātā Krievija veiks atbildes pasākumus drošības jomā," — paziņoja Serebreņņikovs.
Politiķis uzsvēra, ka ASV turpina īstenot politiku konfrontācijai ar Krieviju un ar mērķi pretoties daudzpolāras pasaules koncepcijai.
"Šeit tiek izmantots viss NATO potenciāls, valsts, kas robežojas ar Krieviju," — atzīmēja senators. Viņš pauda nožēlu par to, ka amerikāņi turpina viņiem ierasto pret Krieviju vērstā spiediena politiku.
"Protams, šī situācija prasa atbildes pasākumus. Pie tam jāpatur prātā, ka mūsu virspavēlnieks vairākkārt ir paziņojis, ka Krievija neiesaistīsies bruņošanās sacīkstēs. Mēs atradīsim kompleksu atbildi unikāla bruņojuma izstrādē, kas novērsīs visus iespējamos draudus, taču neradīs slogu valsts budžetam," — viņš piebilda.
"Pat ne oda džinkstēšana"
ASV militārā palīdzība Baltijas valstīm ir Krievijai nedraudzīgs solis, RIA Novosti pastāstīja Federācijas Padomes Aizsardzības un drošības komitejas loceklis Francis Klincēvičs.
"Patiesībā nekas principiāli jauns nav noticis. Bija skaidrs, ka Baltijas valstu līderi neatgriezīsies no Vašingtonas pavisam tukšā — kaut kādu kaulu jau viņiem pametīs. Vienlaikus ir skaidrs, ka ASV militārā palīdzība Igaunijai, Latvijai un Lietuvai nekādi nemainīs stratēģisko spēku attiecību Eiropā. Krievijai tā nav pat oda džinkstēšana — nevajag pat patriekt," — pauda Klincēvičs.
Taču vispārējā tendence rada bažas, uzskata politiķis.
"Turpinās mērķtiecīgi mēģinājumi novest Eiropu līdz baltkvēlei. Jebkurā gadījumā militārā palīdzība Baltijas valstīm ir Krievijai nedraudzīgs solis, kas mēs uztversim tieši tā. Pie tam absolūti nav saprotams, kāpēc tāda palīdzība vajadzība valstīm, kuras burtiski slīkst savās iekšējās problēmās," — uzsvēra politiķis.
Klincēvičs piebilda, ka Vašingtonā nav ritējušas nekādas sarunas par "demokrātijas aizsardzību", ar ko izcēlās ASV agrākās administrācijas.
"Apsolīja naudu militārajām vajadzībām, un viss. Tad jau varēja kaut vai pieklājības labat mazliet sarāt to pašu Latviju par krievu valodas iznīcināšanu, kurā runā puse valsts iedzīvotāju, taču par to nebija ne runas," — atzīmēja senators.
"Tāda mūsdienās ir globālā pasaule. Un mums jāstrādā, ņemot vērā tās reālijas," — piebilda Klincēvičs.
