RĪGA, 25. marts — Sputnik. No 1949. gada 25. līdz 27. martam apmēram 21 tūkstotis cilvēku no Igaunijas tika deportēti uz Krievijas Sibīriju. Daudzi no viņiem gāja bojā jau pa ceļam, citi nespēja pielāgoties neierasti bargajam aukstumam. Tie, kas pārdzīvoja traģēdiju, atgriezās mājās pēc PSRS vadītāja Josifa Staļina nāves 1953. gadā un veiktās masveida reabilitācijas.
Kā raksta Sputnik Igaunija, atspoguļojot deportāciju tematu, deportāciju politika PSRS skāra daudzas tautas, tostarp, arī krievus. Padomju deportācijas politika sākās ar baltās gvardes kazaku un lielo zemju īpašnieku izsūtīšanu no 1918. līdz 1925. gadam. 1937. gadā no Tālo Austrumu pierobežu rajoniem tika padzīti uz neapdzīvotajiem Uzbekistānas un Kazahstānas rajoniem 172 tūkstoši korejiešu. Kara laikā, 1943. un 1944. gadā notika masveida piespiedu kalmiku, ingušu, čečenu, karačajiešu, balkāru, Krimas tatāru, nogaju, turku meshetinu, Pontijas grieķu, bulgāru, Krimas čigānu, kurdu pārvietošana, kuriem tika izvirzītas apsūdzības par kolaboracionismu — sadarbību ar nacistisko Vāciju, kura bija tiešais PSRS un anti Hitlera koalīcijas valstu tiešais ienaidnieks.
Politologs Armens Gasparjans uzskata, ka mūsdienu igauņu politiķi izmanto traģēdiju kā apmaiņas monētu šodienas valsts kursa būvniecībā. "Pirmkārt, priekš kam mūsdienu igauņu vēsturnieki sareizināja šīs deportācijas upuru skaitu ar desmit. Izraēla taču nereizina vāciešu nogalināto ebreju skaitu ar pieci, piemēram. Cipars jau tā ir ļoti nopietns. Armēnija nereizina ar četri 15. gada genocīda rezultātā bojāgājušo skaitu. Taču nez kāpēc Baltijas valstu gadījumā mēs visu laiku redzam vienu un to pašu — vēlmi reizināt upuru skaitu. No tā, kas tad, traģēdija būs briesmīgāka? Tā jau tā ir briesmīga," saka politologs.
Saskaņā ar ERR informāciju, Tallinas centrā, Vabadūzes laukumā, plkst. 18:00, iedegs tūkstošiem sveču, kuras tiks izliktas Igaunijas ģeogrāfiskajā kontūrā. Tāpat sveces iedegs Narvā, Tartu, Pērnavā un daudzās citās vietās visā valstī.
Narvā, 25. martā, notiks jaunieši seminārs par piemiņas politiku, kurā piedalīsies rakstniece un vēsturniece Imbi Paju.
Pēc pasākuma Rātslaukumā tāpat tiks iedegtas sveces.
"Visas deportācijas un citas represijas, kuras notika Staļina laikos, piedzīvoja ne vien igauņi, bet arī krievi. Narvā bija divas ļoti labas krievu skolas, kurās pasniedza profesori no Pēterburgas. Divu nedēļu laikā visi šie cilvēki pazuda. Tādēļ pirmie, kurus represēja padomju sistēma, bija Igaunijas krievi. Un šis stāsts vēl nav pastāstīts," pateica Imbi Paju.
