RĪGA, 19. marts — Sputnik. Rietumu mediji atzīmēja, ka Krievijas prezidenta vēlēšanas, kas notika Krimas pievienošanas Krievijai ceturtajā gadadienā, kā arī KF un Rietumu attiecību pasliktināšanās fonā, iezīmējušās ar pilsoņu augošu aktivitāti salīdzinājumā ar 2012. gadu, vēsta RIA Novosti.
Krievijas prezidenta vēlēšanas notika 18. martā. Uz šo posteni pretendēja astoņi kandidāti: Sergejs Baburins (partija "Krievijas Tautas savienība"), Pāvels Grudiņins (KFKP), Vladimirs Žirinovskis (KLDP), Vladimirs Putins (pašizvirzīts kandidāts), Ksenija Sobčaka ("Pilsoņu iniciatīva"), Maksims Suraikins ("Krievijas komunisti"), Boriss Titovs (Izaugsmes partija) un Grigorijs Javlinskis ("Jabloko").
Palīdzējusi ārpolitika
Rietumu mediji ar interesi sekoja ne tikai vēlēšanu iznākumam — daudz vairāk viņus interesēja 2018. gada vēlēšanu apmeklējuma līmenis. "Svarīgākais jautājums bija apmeklējuma līmenis. Pagaidām neatkarīgie pētījumi liecina, ka lielākā daļa Krievijas pilsoņu joprojām atbalsta Putinu prezidenta postenī, nenoteiktības vai populāru opozīcijas kandidātu trūkumu draudēja novest pie tā, ka cilvēki paliks mājās," — vēlēšanu dienā rakstīja Washington Post.
Avīze atzīmēja, ka "Kremlis, pēc analītiķu domām, cerējis uz augstu apmeklējumu, lai nodrošinātu Putina nākamā pilnvaru termiņa leģitimitāti". Taču rietumu izdevumi, piemēram, franču avīze Parisien konstatēja, ka apmeklējums vēlēšanās "gigantiskajā valstī, kurā ir veselas 11 laika joslas", palielinājies salīdzinājumāļ ar 2012. gadu.
Wall Street Journal rakstīja, ka "Putina ārpolitika līdz ar centieniem atjaunot Krievijas Bruņotos spēkus veido darbu… ar mērķi nostiprināt valsts pozīcijas vispasaules arēnā — kampaņa, kas palīdzēja (Putinam — red.) panākt lielu popularitāti tautā".
Uzdevumi tuvākajiem sešiem gadiem
Rietumu mediji atzīmēja, ka balsošanas sākotnējie rezultāti liecina par Putina uzvaru. "Putins nodrošinājis sev termiņu līdz 2024. gadam," — rakstīja vācu izdevums Suddeutsche Zeitung. Tā kā Putina uzvara nerada šaubas, mediji sākuši analizēt uzdevumus, ko Putinam nāksies risināt tuvāko sešu gadu laikā.
Spāņu izdevums Vanguardia atzīmēja, ka, tuvāko sešu gadu laikā pie varas esot, Putinam būs jāatrisina virkne uzdevumu. "Iekšējās problēmas — turpināt cīņu ar nabadzību un celt ekonomiku pēc krīzes, un risināt ārējos jautājumus ar rietumvalstīm," — raksta Vanguardia. Taču izdevums uzsvēra, ka vienam jautājumam jāvelta īpaša uzmanība — "pēcnieks, jo ļoti ticams, ka 2024. gads būs pēdējais ar Putinu pie varas".
Avīze pastāstīja, ka "opozīcijas politiķi kritiski izsakās par to, ka valsts vadītāja posteni ilgus gadus ieņem viens un tas pats cilvēks, bet vienlaikus eksperti ir vienisprātis: tādēļ Putinam un viņa tuvākajam lokam būs grūti atrast cilvēku vai formulu, kura pēc viņa aiziešanas palīdzēs uzturēt vienotu politisko sistēmu."
Rietumu mediji konstatēja, ka Putins no jauna ievēlēts prezidenta postenī brīdī, kad attiecības ar Rietumiem ir būtiski pasliktinājušās. Vācu izdevums Suddeutsche Zeitung atzīmēja, ka "vēlēšanas notikušas brīdī, kad pieaug spriedze attiecībās ar Rietumiem". Piemēram, avīze atgādināja par Krievijas izlūkdienesta bijušā darbinieka Sergeja Skripaļa un viņa meitas saindēšanu, kā rezultātā no Lielbritānjas izsūtīti 23 Krievijas diplomāti.
Jāpiebilst, ka Londonas un Maskavas attiecību pasliktināšanās ietekmējusi arī britu mediju interesi, pareizāk sakot, tās trūkumu Krievijas jautājumā. Atšķirībā no franču, spāņu un amerikāņu avīzēm, britu izdevumi nesteidzās publicēt pirmajās slejās materiālus par vēlēšanām Krievijā.
Savukārt citi rietumu mediji, piemēram, telekanāls CNN aktīvi apsprieda tēmu: sekoja datiem, publicēja analītiskus rakstus un ekspertu viedokļus. Telekanāla analītiķe Samanta Vinograda bija pārliecināta, ka Putina atkārtota ievēlēšana vēl vairāk pastiprinās "naidīgumu" Krievijas un Rietumu attiecībās.
"Septiņi rūķīši"
Pēc vācu žurnāla Spiegel domām, runa nebija par to, vai Putins uzvarēs, — runa bija par to, ar kādu balsu skaitu tiks izcīnīta uzvara. Pie tam rietumu mediji ar interesi apsprieda citus kandidātus: kas viņi ir un ko piedāvā vēlētājiem.
"Vienīgais nopietnais sāncensis, Aleksejs Navaļnijs, netika pielaists vēlēšanās," — atzīmēja New York Times. "Taču daudzi vēlētāji uzskatīja, ka balsošana par kādu opozīcijas kandidātu atgādinās lūgumu vienam no septiņiem rūķīšiem uzņemties Sniegbaltītes lomu," — piebilda izdevums.
