Waffen SS leģionāru marša laikā Rīgā notikusi pirmā aizturēšana.
Vīrietis turēja plakātu ar uzrakstu "viņi nogalināja ebrejus" angļu valodā. Pēc tam, kad viņš atteicies izpildīt policijas prasību un novākt plakātu, viņu aizveda pie policijas mašīnas.
Neoficiāli 16. martu Latvijā uzskata par latviešu Waffen SS leģiona piemiņas dienu. Katru gadu šajā dienā Rīgā radikāli noskaņotas organizācijas rīko savus pasākumus. 2017. gadā tajos piedalījušies apmēram divi tūkstoši cilvēki.
Pērn gājiena laikā tika aizturēti pieci antifašisti, tostarp, divi jaunieši, kuri, pēc policijas priekšnieka sacītā, izkliedza "aizvainojošus saukļus krievu valodā" procesijas dalībniekiem. Aizvainojoši, pēc SS veterānu atbalstītāju un policijas domām, bija kliedzieni "Fašisms neies cauri!" un "Latvijas kauns!".
Krievijā uzskata, ka šādu gājienu rīkošana attaisno miljoniem bojāgājušo piemiņas aizvainošanu, ignorē Nirnbergas tribunāla lēmumu, ANO Ģenerālās Asamblejas rezolūciju par nacisma godināšanas nepieļaujamību. Pēc Krievijas ĀM vadītāja Sergeja Lavrova sacītā, tas ir ES un NATO apkaunojums.
Nacistiskā Vācija Otrā pasaules kara gados okupētās Latvijas teritorijā nodibināja SS latviešu leģionu no divām grenadieru divīzijām.
1943. gada 24. martā Heinrihs Himlers parakstīja pavēli, kurā tika precizēts "latviešu legiona" jēdziens — latvieši, kuri dien visos Waffen SS latviešu militārajos formējumos, ieskaitot policijas bataljonus.
1944. gada 16. martā leģiona vienības sāka kauju ar Sarkano armiju Veļikajas upes rajonā pie Ostrovas pilsētas Pleskavas apgabalā. Tieši šī iemesla dēļ Leģionāru diena Latvijā tiek atzīmēta 16. martā. Kopumā latviešu leģiona rindās bija apmēram 150 tūkstoši cilvēku.
