RĪGA, 13. marts — Sputnik. Latvijas, Lietuvas un Polijas vēstule pret "Ziemeļu straumi 2" ir tikai iegansts izvest priekšplānā Krievijai naidīgus izteikumus. Iepriekš projekta pretinieku skaits bija daudz lielāks, taču visi saprot, cik svarīga Eiropai ir Krievijas gāze – bez tās būtu grūti pārciest neseno salu, telekanālam RT paziņoja Nacionālās enerģētiskās drošības fonda ģenerāldirektora vietnieks Aleksejs Grivačs.
Iepriekš Lietuvas, Latvijas un Polijas parlamentu vadītāji parakstīja vēstuli Eiropas valstu parlamentu vadītājiem par projektu "Ziemeļu straume 2". Politiķi norāda, ka projekts esot "politisks instruments", kura mērķis ir padarīt Eiropu atkarīgu no Krievijas gāzes.
"Lietuva, Latvija un Polija kopš paša sākuma iebilst pret "Ziemeļu straumi 2" un viņu politikas pamatos ir Krievijai naidīga līnija. Tas ir tikai viens no iemesliem, kā izvirzīt šo līniju priekšplānā.Runa ir par vēstuli no deputātiem, turklāt tādu valstu pārstāvjiem, kas nepiedalās projektā "Ziemeļu straume 2", kuras projekts nekādi neskar. Pirms zināma laika pret to iebilda daudz lielāks skaits ES valstu, savulaik bija desmit valstu vēstules," – teica Aleksejs Grivačs, komentējot vēstuli.
Eksperts uzsvēra, ka visi ļoti labi redz, cik svarīga ir Krievijas gāze no Eiropas enerģētiskās drošības viedokļa.
"Eiropa vienkārši nebūtu pārdzīvojusi šo salu bez Krievijas gāzes, tikai Krievijai izdevās piegādāt papildu apjomus, lai eiropieši relatīvi komfortabli "izietu cauri" divas nedēļas ilgajam salam februārī. Tie nav atsevišķi gadījumi, tas ir darbs, ko Krievijas gāzes nozare veic uz savstarpēji izdevīgiem noteikumiem, tostarp arī Eiropas patērētāju interesēs," – paskaidroja Grivačs.
Eksperts piebilda, ka Krievijas gāze ir konkurētspējīga, un nekādi politiskie lozungi nepiespiedīs patērētāju atteikties no tās izmantošanas savai labklājībai.
"Ziemeļu straume 2" paredz divu gāzesvada cauruļu celtniecību ar kopējo jaudu līdz 55 miljardiem kubikmetru gāzes gadā no Krievijas piekrastes caur Baltijas jūru līdz Vācijai. Jauno cauruļvadu plānots uzbūvēt blakus "Ziemeļu straumei". Vairākas Eiropas valstis un ASV iestājas pret jaunā gāzesvada celtniecību. Pēc viņu domām, projekts nesīs ģeopolitiskās destabilizācijas riskus un varētu novest pie konkurences ierobežošanas.
Novembrī Eiropas Komisija piedāvāja ieviest grozījumus ES gāzes direktīvā, ar kuru palīdzību Trešās enerģētiskās paketes noteikumus būtu iespējams attiecināt uz jaunbūvējamiem gāzesvadu posmiem jūrā. Šobrīd uz "Ziemeļu straumi 2" neattiecas visi Eiropas Savienības iekšējā tirgus, Trešās enerģētiskās paketes noteikumi, jo cauruļvads neies pa ES sauszemes daļu, bet pa jūras dzelmi. Tādēļ EK pauž vēlmi panākt vienošanos ar Krieviju par vairākiem pamata principiem, kurus tā vēlētos piemērot šī gāzesvada darbībai.
Šo principu vidū ir gāzesvada funkcionēšanas caurspīdīgums, nediskriminējoša gāzes sūknēšanas tarifu noteikšana, trešo pušu iespējas sūknēt zilo degvielu, kā arī gāzes pārdošanas un transportēšanas darbības sadalīšana.
Balsošana par grozījumiem Eiropas Savienības Gāzes direktīvā, kuri skar jūras gāzesvadu darbu, notiks Eiropas Parlamenta Rūpniecības, pētījumu un enerģētikas komitejā (ITRE) 21. martā.
Krievijā vairākkārt ir norādījusi, ka "Ziemeļu straume 2" ir ekonomisks projekts un tēze par "enerģētiskās drošības draudiem" Eiropai neatbilst patiesībai — tieši pretēji, gāzes transportēšanas maršrutu diversifikācija ļaus samazināt tranzīta riskus un paaugstinās tās patērētāju gāzes drošību. Turklāt "Ziemeļu straumes 2" maršruts līdz Vācijai ir gandrīz par diviem tūkstošiem kilometriem īsāks, nekā caur Ukrainu, kas samazina tās piegādes cenu.
