RĪGA, 9. marts — Sputnik. Latvijā ir nozares, kurās nedrīkst iztikt tikai ar latviešu valodu, pateica Saeimas Nodarbinātības un sociālo lietu komisijas loceklis, Zaļo un zemnieku savienības Saeimas deputāts Andris Bērziņš radio Baltkom ēterā.
Pērnā gada oktobrī Nacionālā apvienība piedāvāja koalīcijas partneriem atbalstīt Darba likuma grozījumus, kuri aizliedz pieprasīt pakalpojumu nozares darbiniekiem krievu valodas zināšanas. Saskaņā ar NAcionālaš apvienības versiju, ja likuma grozījumi tiks pieņemti, tad tas samazinās krieviski nerunājošo darbinieku lingvistisko diskrimināciju Latvijas darba tirgū.
"Zināt vairākas valodas ir labi. Es pats zinu dažas. Tā ir mana bagātība. Sakarā ar iespējamiem svešvalodu ierobežojumiem ir vēl jādiskutē Saeimā. Kompānijās, kuras sadarbojas ar citām valstīm, nav iespējams risināt jautājumu, izmantojot tikai latviešu valodu. No tā varētu ciest bizness. Pakalpojumu nozarē jāprot komunicēt vairākās valodās," pateica Bērziņš.
Viņš atzīmēja, ka citās valstīs saprot svešvalodu nozīmi.
"Piemēram, francūži ar lielu uzmanību izturas pret savu valodu. Taču viņi saprot, ka, ja pie viņiem ienāk tūrists, tad ir nepieciešams runāt angliski pat par spīti "nevaru", lai klients kaut ko nopērk, nevis aiziet pie kaimiņa. Taču pastāv darba vietas, kur var iztikt bez vairāku valodu zināšanām," piebilda Bērziņš.
Latvijā laiku pa laikam rodas diskusijas par to, cik lielā mērā nepieciešamas valodu zināšanas darbiniekam vienā vai otrā nozarē. Piemēram, ABLV bankas personāldaļas vadītāja Dace Rūķīte-Kariņa uzskata, ka šobrīd biznesa situācija pieprasa cilvēkam vismaz divu valodu prasmes lietišķā līmenī, savukārt ideālā variantā kandidātam ir jābūt trīs "darba" valodām: latviešu, krievu, angļu.
Viesnīcu biznesa pārstāvji arī uzskata, ka darbam ar tūristiem nepieciešams zināt trīs valodas — latviešu, krievu un angļu.
No citas puses skatoties, Valsts valodas centra (VVC) direktors Māris Baltiņš aicinājis visus darba ņēmējus, kuriem, pēc viņu domām, nosaka pārāk augstas svešvalodu prasmes prasības, vērsties tiesā, savukārt baņķieris Ģirts Rungainis uzskata, ka krievu valoda nav nedz zinātnes, nedz kultūras, nedz mākslas valoda, tādēļ mācīties to nav iemesla.
