RĪGA, 30. oktobris – Sputnik. Valsts valodas centra (VVC) direktors Māris Baltiņš aicināja visus darba meklētājus, kuriem, pēc viņu domām, tiek izvirzītas pārāk augstas prasības ārzemju valodu zināšanās, vērsties tiesā. Tā ir tāda pati diskriminācija kā pēc dzimuma vai vecuma, paziņoja Baltiņš telekanāla LNT raidījuma "900 sekundes" intervijā.
Tā, VVC direktors komentēja Nacionālās apvienības "Visu Latvijai" — "Tēvzemei un Brīvibai"/LNNK (VL-TB/LNNK) plānus izstrādāt grozījumus darba likumā, kuri ļaus apkalpošanas nozares darbiniekiem nerunāt krieviski. Taču partijas līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars atzina, ka zināt valodas ir svarīgi, taču šajā gadījumā runa ir nevis par ārzemju valodu zināšanām kopumā, bet par konkrētu valodu, kura nēsātāji tiecas pasniegt to kā otru valsts valodu.
Pēc Māra Baltiņa teiktā, viņš no galvenajiem iemesliem, kura dēļ darba meklētāji sastopas ar neadekvāti augstām ārzemju valodu zināšanu prasībām, ir tiesas prakses trūkums šajā jomā. Baltiņš atgādināja, ka vēl pirms pieciem gadiem Darba likumā tika ieviesti grozījumi, kuri pēc savas būtības nosaka, ka nepamatotas prasības par ārzemju valodu zināšanām tiek uzskatīta par diskrimināciju, gluži kā nepamatotas prasības pret dzimumu un vecumu.
Tāpat Baltiņš atzīmēja, ka kopš tā laika tiesu prakse nav izveidojusies. Tika uzskatīts, ka cilvēki, kuri izjutuši šāda veida diskrimināciju, vērsīsies tiesā, un tad darba devējam būs vai nu jāpierāda, ka šis darbs nu nekādā veidā nevar tikt veikts bez kādas konkrētas ārzemju valodas zināšanām, un ja viņš nevarēs to pierādīt, tad viņš tiks sodīts par potenciālā darbinieka diskriminēšanu. Taču praksē tas nenotiek.
VVC direktors aicināja visus potenciālos darbiniekus, kuri uzskata, ka tiek diskriminēti ārzemju valodas prasību dēļ, vērsties Ombudsmeņa birojā vai Valsts darba inspekcijā, un nepieciešamības gadījumā arī tiesā.
Kopumā Baltiņš atbalsta stingrāku ierobežojumu ieviešanu darba devējiem attiecībā pret potenciālo darbinieku ārzemju valodu zināšanu prasībām, kad tajā nav objektīvas nepieciešamības. Šobrīd viesnīcu, restorānu biznesā, pārdošanā un vairākos citos sektoros krievu valodas zināšanas ir viena no galvenajām prasībām. Latvijā vēl joprojām viesojas daudz krievu tūristu un sarunāšanās viņu dzimtajā valodā ir panākumu atslēga tam, ka apmierinātie viesi atkal atgriezīsies un samaksās naudu.
