RĪGA, 7. marts – Sputnik. Koalīcijā nav vienota viedokļa sakarā ar Nacionālā bloka piedāvājumu aizliegt priekšvēlēšanu aģitāciju citās valodas, izņemot latviešu, raksta Neatkarīgā Rīta Avīze.
Jautājumu par grozījumu nodošanu Saeimas komisijas izskatīšanai izskatīs astotā marta sēdē.
Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK deputāti piedāvā likumā ierakstīt, ka priekšvēlēšanu aģitācijai ir jānotiek tikai un vienīgi valsts valodā, proti, latviešu valodā. Par šīs normas pārkāpumu paredzēta soda ieviešana no 100 līdz 700 eiro apmērā, juridiskajām personām – no 500 līdz 5 tūkstošiem eiro.
Turklāt Nacionālās apvienības deputāti piedāvā piešķirt darbiniekam tiesības sarunāties ar Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, un pat ar ārzemniekiem, kuri ieguvuši uzturēšanās atļauju Latvijā, tikai valsts valodā.
Nacionālais bloks vēlas aizliegt aģitāciju citās valodās ne vien pirms Saeimas vēlēšanām, bet gan arī pirms pašvaldību vēlēšanām, gan pirms Eiroparlamenta vēlēšanām, kā arī pirms referendumiem un likumu ierosināšanas kampaņu ietvaros.
Partijas pārstāvji ir pārliecināti, ka piedāvātie grozījumi "palielinās vēlētāju atbildību pienācīgā veidā apgūt latviešu valodu".
Turklāt pēc Nacionālās apvienības domām, jaunās normas veicinās "nacionālo mazākumtautību iekļaušanos latviešu valodas vidē", tādējādi nodrošinot lielāku sabiedrības saliedētību.
Saskaņā ar likumdošanu priekšvēlēšanu aģitācija ir kandidātu saraksta vai individuālā pretendenta reklamēšana, ja tā satur tiešu vai netiešu aicinājumu balsot par vai pret. Tātad, ja Nacionālās apvienības grozījumi tiks atbalstīti, debates arī nevarēs notikt krievu valodā. Tādējādi likums ietekmēs Latvijas Radio 4 un LTV7, kā arī citus krievvalodīgos medijus.
Aģitācija krievu valodā tiks aizliegta tikai priekšvēlēšanu periodā – 120 dienas pirms balsošanas.
Pēc "Vienotības" priekšsēdētāja Arvila Ašeradena sacītā, šī partija grasās atbalstīt koalīcijas partnera piedāvājumu, savukārt Zaļo un zemnieku savienība ir noskaņota skeptiski. ZZS saista Nacionālās apvienības aktivitāti ar nepārdomātiem priekšvēlēšanu lēmumiem.
Arī opozīcija neatbalsta Nacionālā bloka ierosinājumu, jo likumprojekts ierobežos krievvalodīgā elektorāta piekļuvi partijām, kuras uz ikdienas pamata vairāk sarunājas latviski.
Pēc "Saskaņas" deputāta Ivara Zariņa sacītā, Nacionālā apvienība turpina arvien vairāk sašķelt sabiedrību, kura jau tā ir sadalīta divās kopienās. Tāpat viņš norādīja, ka pirms vēlēšanām nacionālisti vienmēr liek visu uz šīs kārts.
Nacionālā bloka piedāvājums neizraisa arī politologa Ivara Ījaba izbrīnu. Eksperts uzskata, ka vairumam partiju, kuras ir pārstāvētas Saeimā, grozījumi neizraisīs diskomfortu, jo maz kurš no viņiem interesējas par krievvalodīgajiem vēlētājiem. Savukārt krievvalodīgo elektorātu grozījumi tikai radikalizē.
"Par šādu iniciatīvu noteikti priecīga ir Ždanoka, kura pat tad, ja nekandidēs, varēs runāt, ka apspiež krievvalodīgos un nu pat runāties ar saviem vēlētājiem viņu valodā neļauj," — uzsver politologs.
Iepriekš Rīgas mērs Nils Ušakovs, komentējot Nacionālās apvienības iniciatīvu, paziņoja, ka Latvijas nacionālistiem pienācis laiks atvēlēt atsevišķu sadaļu medicīnas enciklopēdijā.