RĪGA, 5. marts — Sputnik. Ja sals tuvākajā laikā Latvijā saglabāsies, Inčukalna gāzes krātuves operators varētu samazināt piegādes apjomus – pēc gāzes tirgus atvēršanas PGK iesūknēti mazāki apjomi nekā parasti, un ar to var nepietikt pat sūknēšanai nepieciešamā spiediena radīšanai, vēsta rus.lsm.lv.
Pirms gāzes tirgus atvēršanas Latvijā krātuvi ik gadus uzpildīja bijušais monopolists – Latvijas gāze. Tika iesūknēts tik daudz, lai ziemā patērētāji to saņemtu ar nemainīgu spiedienu. Pēc tirgus atvēršanas gāzi krātuvē jāiesūknē pašiem tirgotājiem. Tā kā par glabāšanu jāmaksā, interese tirgotāju vidū ir zema.
Eksperts enerģētikas jomā Juris Ozoliņš pastāstīja: "Starp tirgotājiem, piegādātājiem un patērētājiem ir līgumattiecības. Viņiem jālemj pašiem. Nav nekādas starpības starp malkas šķūnīti un krāsni. Jādomā, kā pārziemot."
Zemās temperatūras apstākļos februārī Rīgas siltumelektrocentrāles strādā daudz intensīvāk. Turklāt gāze no Inčukalna PGK tiek piegādāta ne tikai patērētājiem Latvijā, bet arī Lietuvā, Igaunijā un pat Krievijā.
Inčukalna PGK operatora Conexus Baltic Grid aplēses liecina: ja nekļūs siltāks, gāzes padeves iespējas samazināsies.
"Ik dienas Inčukalnā glabātās gāzes apjomi samazinās. Pēc divām dienām tur būs 148 tūkstoši kubikmetru, pēc nedēļas jau 120 tūkstoši kubikmetru. Visi tie tūkstoši ir pieejami tikai tāpēc, ka pērn Conexus veidoja rezerves. Ja šo uzkrājumu nebūtu, tagad varētu izsūknēt tikai 80 tūkstošus kubikmetru, ar ko Latvijas vajadzībām nepietiek," – teica Conexus Baltic Grid valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne.
Viņa paskaidroja, ka gāzes piegādes patērētājiem prasa noteiktu spiedienu, un, tas var izrādīties nepietiekams, ņemot vērā to, ka gāzes PGK ir maz.
Lai garantētu stabilu sistēmas darbību, Conexus vēlas panākt, lai visi gāzes tirgotāji obligāti iesūknētu krātuvē zināmu gāzes apjomu, taču tas neizbēgami ietekmēs tarifus.
"Es protams, saprotu, Conexus komandu, taču arī mums visiem jāsaprot sekojošais: ja mēs citiem liksim glabāt gāzi, to nāksies atainot tarifos un maksāt par to," – skaidroja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.
Līdzīgu viedokli pauž arī Latvenergo. "Izvirzot prasību veidot stratēģiskās rezerves, tas ietekmēs arī gala cenu," – uzskata Latvenergo valdes loceklis Māris Kuņickis.
Patlaban ar nolūku veidot sūknēšanai nepieciešamo spiedienu Conexus organizē noteikta dabasgāzes apjoma glabāšanas tiesību izsoles. Taču, tā kā gāzes īpašnieks zināmu laiku nevarēs izmantot krātuvē iesūknēto gāzi, operators būs spiests dzēst daļu zaudējumu. Pagaidām operators šos zaudējumus tarifos nav iekļāvis.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs vēsta, ka 2017./18. gada ziema Latvijā bija aukstākā pēdējo piecu gadu laikā – gaisa vidējā temperatūra sastādīja —2,4 grādus. Aukstākā pēdējo četru gadu laikā šī ziema kļuva februāra salu dēļ, kad vidējā gaisa temperatūra sasniedza —6,9 grādus – par veseliem trim grādiem mazāk nekā ilggadējs vidējais rādītājs. Interesanti, ka decembrī un janvārī tika pārsniegti vairāki augstas temperatūras rekordi, toties februāris apsteidza četrus aukstuma rekordus. Savukārt nokrišņu apjoms janvārī un februārī ievērojami pārsniedza normu, bet februārī, gluži otrādi, bija divkārt mazāks nekā parasti.
