RĪGA, 28. februāris – Sputnik. Latvijas ABLV Bank slēgšana varētu galu galā izmaksāt valsts finanšu sistēmai 8 miljardus eiro – šādu summu ieguldījuši Latvijas banku kontos ārvalstu klienti. Šī summa ir vienāda ar apmēram 30% no valsts IKP, raksta Reuters.
ABLV – trešā lielākā Latvijas banka – nolēmusi uzsākt pašlikvidācijas procesu pēc tam, kad Amerikas Finanšu ministrijas struktūra apsūdzēja to naudas atmazgāšanā, savukārt ECB paziņoja, ka neredz jēgu tās glābšanā. Bankas slēgšana gandrīz neskars vietējos nodokļu maksātājus, savukārt Latvijas banku sistēmai kopumā tā ir liela problēma.
ABLV lieta saasināja Latvijas finanšu problēmas. Banka, kura, tieši kā tās konkurenti kaimiņvalstīs, pieņēma depozītus no bijušajām PSRS valstīm, likās diezgan stabila. Tās kapitāls un ienākumu rādītāji atbilda labākajai Eiropas pieredzei, bankai bija pietiekama likviditāte. Taču pēc tam, kad amerikāņu Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls (FinCEN) apsūdzēja banku nelikumīgā ceļā iegūtās naudas piesaistīšanā, ABLV ieguldītāji izņēma no bankas apmēram piekto daļu no depozītiem, kuru kopējais apjoms sastāda ampēram 2,7 miljardus eiro.
ABLV Bank, kurai Latvijā pienākas ap 13% no ieguldījumu apjoma, tagad tiks likvidēta. Latvijas varas iestādes, kuras iemācīja rūgtā pieredze situācijā ar Parex Bank 2008. gadā, atteicās tērēt nodokļu maksātāju naudu ABLV glābšanai. Kaut arī tas bija iespējams. Līdzekļu izmaksa ieguldītājiem prasa 470 miljonus eiro. 2017. gada septembra beigās bankas kapitāls sastādīja apmēram 3,6 miljardus eiro, tostarp, 600 miljonus eiro skaidrā naudā, 800 miljonus eiro vērtspapīros un ap miljardu eiro aizdevumos.
Taču fokusēties tikai uz ABLV kraha fiskāliem riskiem būtu nepareizi, raksta Reuters. Latvijas regulators, gluži kā ECB, ir nepatīkami pārsteigts sakarā ar ABLV situāciju, šis apmulsums varētu tikt nodots arī citām vietējām bankām, kuri strādā pēc tādas pašas shēmas kā ABLV, piesaistot nerezidentu naudu, lielākoties no saviem krievvalodīgajiem kaimiņiem. Tas varētu novest pie tā, ka ārvalstu ieguldītāji un darījumu partneri "nobalsos ar kājām". Pat ja Latvijas varas iestādes sarīkos iekavējušos "tīrīšanu", jautājums – cik no šiem 8 miljardu eiro ārvalstu ieguldītājiem paliks valstī, kad šī "tīrīšana" tiks pabeigta, teikts rakstā.
