Latvija vēlas atbrīvoties no nerezidentu noguldījumiem

© pixabayБанковский сейф
Банковский сейф - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Latvija var atgūt uzticību, krasi samazinot bankās nerezidentu noguldījumu īpatsvaru, norāda Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra

RĪGA, 26. februāris — Sputnik. Latvijas bankām jābeidz piesaistīt ārzemju klientu noguldījumi līdz to īpatsvars sastāsīs 20%, tā valsts spēs atjaunot uzticību un atgūt savu reputāciju, intervijā Latvijas Radio sacīja Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra.

"Mūsu visu interesēs, protams, ir pēc iespējas ātrāk atjaunot šo uzticību. Iespēju atjaunot uzticību es šobrīd redzu tikai vienā virzienā — bankās krasi samazinot nerezidentu noguldījumu īpatsvaru kopējā noguldījumu portfelī," — viņš paudis.

Pēc viņa teiktā nerezidentu noguldījumu īpatsvaru, pēc Finanšu ministrijas paustā, būtu jāsamazina līdz apmēram 20%, kas ļautu Latvijai pietuvoties Eiropas Savienības vidējam līmenim, kā arī dotu iespēju labi akumulēt un kontrolēt šādus noguldījumus. Putra atzīmējis, ka reputāciju Latvijai, visticamāk, neizdosies atgūt vienā dienā, bet tas varētu prasīt vairākus gadus.

Лидер партии Согласие Янис Урбанович перез зданием Сейма - Sputnik Latvija
Latvijas politiķis stāsta, kas varētu nopietni ietekmēt nacionālo ekonomiku

Jau ziņots, ka Latvijas banku piesaistīto ārvalstu klientu noguldījumu apmērs 2017. gadā samazinājis par 12% jeb 1,097 miljardiem eiro un gada beigās veidoja 8,055 miljardus eiro, bet ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars kopējos Latvijas banku piesaistītajos noguldījumos 2017.gada beigās veidoja 39,7%, kas ir pēdējos gados zemākais līmenis.

Iepriekš Finanšu noziegumu novēršanas tīkls FinCEN, kurš atrodas ASV Finanšu ministrijas pakļautībā, paziņoja, ka tur aizdomās Latvijas ABLV Bank par naudas atmazgāšanu, un piedāvāja bloķēt tās korespondenta kontus dolāros. No FinCEN paziņojuma izriet, ka banka bijusi saistīta ar Ziemeļkorejas ieroču programmu. Tāpat FinCEN paziņojumā teikts, ka Latvijas ABLV Bank vadība uzpirka ierēdņus, kad viņu augstā riska biznesam draudēja ar tiesībaizsardzības rīcību.

Nedēļas laikā pēc FinCEN paziņojuma par iespējamajām sankcijām pret Latvijas ABLV Bank, no bankas izvesti 600 miljoni eiro. FKTK, pildot ECB instrukciju, nolēma uz laiku ieviest ierobežojumus ABLV Bank maksājumiem, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.

Vēlāk parādījās informācija, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs aizturēts aizdomās par kukuļa izspiešanu un pieņemšanu 100 tūkstošu eiro apmērā. Amatpersona atlaista brīvībā pret ķīlas naudu 100 tūkstošu eiro apmērā.

ABLV - Sputnik Latvija
Bloomberg: banku krīze Latvijā jautājumos un atbildēs

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbauda ziņas par to, ka bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds un augstu stāvoša banku sektora amatpersona izspieduši kukuli no Norvik banka lielākā akcionāra Grigorija Guseļņikova. Intervijā Associated Press baņķieris paziņoja, ka kukuļa izspiešanā iesaistīts Rimšēvičs. Pats Ilmārs Rimšēvičs šo informāciju kategoriski noliedz.

Pēc dažām dienām Associated Press žurnālists Karlo Piovano publicēja tvītu ar fotogrāfiju, kura redzams Rimšēvičs vairāku personu kompānijā, kuru klātbūtne liecināja par "Krievijas pēdām" šajā lietā.

23. februārī Rimšēvičs apstiprināja fotogrāfijas autentiskumu, taču atzīmēja, ka pasākuma dalībnieki tobrīd sēdējuši nejaušā kārtībā, un viņš nav bijis pazīstams ar cilvēku, kam sēdējis blakus.

Ziņu lente
0