RĪGA, 23. februāris — Sputnik. Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmumu piešķirt Krievijas Bruņoto spēku aviācijas pulkam nosaukumu par godu Tallinai Baltijas valstīs uzskata par provokāciju, vēsta vācu iknedēļas izdevums Focus. Rakstu pārtulkojis un pārpublicējis portāls InoPressa.
Janvārī Putins ar savu pavēli piešķīra "Tallinas" nosaukumu 23. iznīcinātāju aviācijas pulkam. Lielā Tēvijas kara laiku goda nosaukums aviācijas pulkam piešķirts, lai audzinātu karavīros uzticību Tēvijai un karavīra pienākumam, sagabātu lieliskās karavīru vēsturiskās tradīcijas, kā arī ņemot vērā kadru nopelnus.
Domājams, aiz šī lēmuma slēpjas "uz destabilizāciju orientētā Krievijas stratēģija, kam jāpalielina spriedze Baltijas valstu vidū, kā arī ES un NATO iekšienē", atzīmēja raksta autors Tonijs Skoričs. Viņaprāt, pēc notikumiem Krimā "gan Igaunijas valdība, gan lielākā daļa iedzīvotāju bīstas, ka Maskavas mēģinājumi vēl vairāk kaitēt valdības autoritātei Kijevā varētu neaprobežoties ar Ukrainu".
Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors Andis Kudors uzskata, ka Maskava cenšas noskaņot vienu pret otru dažādas iedzīvotāju grupas visās Baltijas valstīs.
Viņš uzskata, ka Latvijā tiekot veidotas pretrunas krievu un latviešu, konservatīvo un liberālo vērtību starpā.
Skoričs norāda, ka "Krievijas intensīvās un dārgās propagandas" objekts ir krievvalodīgā mazākumtautība Igaunijā un Lietuvā.
"Aviācijas pulka nosaukumu var uzskatīt par iebiedēšanas žestu Baltijas valstu virzienā, kas orientētas uz Rietumiem un ir kā dadzis acī Putina režīmam," — raksta autors.
Pie tam no militārā viedokļa Baltijas reģions ir pietiekami stabils, atzīmē Andis Kudors.
Eksperts uzskata, ka Vladimirs Putins vēlas saglabāt Krievijā status quo, kas varētu tikt apdraudēts pēc uzbrukuma Igaunijai, Latvijai un Lietuvai. Vienlaikus Putins vada informācijas karu pret trim Baltijas valstīm, kam NATO vēl nav atradusi pretindi, norāda Kudors.
Februāra sākumā Igaunijas Ārējās izlūkošanas departaments publicēja ikgadējo atskaiti "Starptautiskā drošība Igaunijā 2018. gadā". Tajā teikts, ka vienīgos būtiskos draudus Igaunijas un Baltijas valstu suverenitātei potenciāli radot Krievija. Pie tam ziņojuma autori uzskata, ka Krievijas tieša uzbrukuma iespēja NATO valstīm 2018. gadā ir maz iespējama.
20. februārī Putins nosūtīja apsveikuma telegrammu Igaunijas prezidentei Kersti Kaljulaidei par godu nacionālajiem svētkiem — Igaunijas Republikas Neatkarības dienai. Viņš novēlēja laimi un labklājību visiem Igaunijas iedzīvotājiem.
Par Igaunijas Republikas dzimšanas dienu pieņemts uzskatīt 1918. gada 24. februāri, kad Igaunijas Glābšanas komiteja Tallinā publicēja manifestu, kas pasludiāja neatkarīgu un demokrātisku republiku.
