RĪGA, 22. februāris — Sputnik. Latvijas dzelzceļš, kā arī transporta un ekspedīcijas kompānija IKAU pārstāvēs Latviju forumā "Stratēģiskā partnerība 1520: Centrāleiropa", kas sāka darbu 21. februārī Vīnē. Galvenās tēmas — Jaunais zīda ceļš un platsliežu dzelzceļa izbūve līdz Vīnei, vēsta RIA Novosti.
Foruma ietvaros NVS, Baltijas un Eiropas valstu dzelzceļnieki apspriedīs arī investīciju piesaistīšanu infrastruktūras projektiem.
Pasākumu atklāja Krievijas transporta ministrs Maksims Sokolovs un Austrijas transporta, novāciju un tehnoloģiju ministra vietnieks Gerhards Gērtlihs. Krievijas dzelzceļa delegāciju forumā vada kompānijas ģenerāldirektors Oļegs Belozerovs. Dalībnieki no Latvijas spīkeru sarakstā netika manīti.
Foruma sēdēs piedalīsies Austrijas, Baltkrievijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas dzelzveļu pārstāvji, kā arī Krievijas un Eiropas kravas pārvadātāji un ierēdņi no Eiropas komisijas.
1520 milimetri — dzelzceļa sliežu platums Krievijā, NVS valstīs, Baltijā, Mongolijā un Somijā. To kopējais garums šajā teritorijā pārsniedz 150 tūkstošus kilometru. To mēdz dēvēt par platsliežu dzelzceļu pretēji tā saucamajam šaursliežu ceļam, kas tiek izmantots, piemēram, Ziemeļamerikas un Eiropas valstīs un Ķīnā.
Jaunais zīda ceļš
Programmas centrālais pasākums — plenārdiskusija "Koridots "Eirāzija un Jaunais zīda ceļš. Pretī viens otram", kuras gaitā dalībnieki izskatīs iespējas palielināt dzelzceļa tranzīta satiksmes ātrumu un kvalitāti maršrutā Austrumi-Rietumi. Atsevišķas sesijas veltītas starptautiskās loģistikas problēmām, dzelzceļa infrastruktūras finansējumam un celtniecībai, 1520 un 1435 tehnoloģiskās mijiedarbības uzlabošanai.
Starptautisko pārvadājumu projekta "Jaunais zīda ceļš" ietvaros no 2011. gada atklāti aptuveni 60 maršruti, kuri saista Ķīnas pilsētas ar Eiropu. Pašlaik gandrīz visi pārvadājumi rit cauri Polijai un Baltkrievijai, kā arī Vācijai.
Arī Latvija, tāpat kā citas Baltijas valstis, arī cer iekļauties Jaunajā zīda ceļā. Preces, ar ko var rēķināties Baltijas valsts, vēlams tālāk nosūtīt pa jūru uz Vāciju, citi maršruti ir garāki. Līdz šim cauri Latvijai devies tikai viens konteineru vilciens no Ķīnas. Konteineru vilciena jaunais maršruts Urumči-Altinkola-Rīga-Roterdama tika organizēts ar Ķīnas, Kazahstānas, Krievijas un Latvijas dzelzceļu sadarbību.
Platsliežu ceļš līdz Vīnei
Krievija un Austrija par savu prioritāti uzskata jauna Eirāzijas transporta koridora izveides projekts, kas ietver 1520 mm plata dzelzceļa līnijas izbūves no Košices līdz Bratislavai Slovākijā un Vīnei, kā arī starptautiska loģistikas centra izveidi Vīnes-Bratislavas rajonā. Projekts tiek īstenots sadarbībā ar Austrijas, Slovākijas un Ukrainas dzelzceļa adminstrācijām un transporta resoriem. Plānots, ka jaunais platsliežu maršruts no Košices līdz Vīnei ļaus samazināt kravu piegādes laiku no Āzijas uz Eiropu līdz 15 dienām.
Darbs rit kopuzņēmuma Breitspur Planungsgesellschaft ietvaros, kas tika nodibināts 2009. gadā ar Krievijas, Ukrainas, Slovākijas un Austrijas dalību. Tas reģistrēts Austrijā.
Pēc "Austrijas dzelzceļa" (OBB Holding AG) ģenerāldirektora Andreasa Matte vārdiem, projekta īstenošanai nepieciešamas investīcijas 6,7 miljardu eiro apmērā. Pašlaik puses izvērtē projekta pievilcību un gatavo dokumentus ekoloģiskajā aspektā.
"Ungārijas" maršruts
Iepriekš caur Krieviju, Slovākiju un Ukrainu jau bija organizēts konteineru maršruts no Ķīnas uz Ungāriju. Projektā piedalījās arī ZSSK Cargo — Slovākijas dzelzceļa meitasuzņēmums.
Pirmais vilciens — 41 konteiners ar apģērbiem, elektroniku un dažādām iekārtām devās no Čanšas pilsētas 2017. gada 27. maijā un 15. jūnijā ieradās Budapeštā. Kravas atmuitošana, fitokontrole, kā arī kravu pārkraušana šaursliežu ceļa vajadzībām notika Slovākijā. Tranzīta laiks valstīs ar 1520 mm sliežu ceļiem sastādīja 13 dienas: Mongolijā — 3 dienas, Krievijā — 7 dienas, Ukrainā — 3 dienas.
