RĪGA, 19. februāris – Sputnik. Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida aicināja Briseli palielināt Eiropas Savienības ārējo robežu aizsardzības izdevumus Baltijas reģionā, vēsta RIA Novosti.
Par to republikas vadītāja paziņoja svētdien Minhenes drošības konferencē. Kaljulaida atzīmēja, ka Igaunija tērē aizsardzībai 2,2% no IKP, un tai nav iespēju palielināt izdevumus, kaut arī, pēc prezidentes sacītā, nepieciešamība tajā pastāv.
"Mūsu mazā valsts nespēj darīt vairāk par to, ko tā jau dara. Taču mūsu reģionā vēl daudz kas darāms," — uzsvēra Kaljulaida.
Pēc viņas sacītā, Eiropas Savienībai ir jāizmaina izdevumu sadalīšana tā, lai novirzītu naudu tām jomām, kur tam ir lielākā jēga. No drošības viedokļa skatoties, tie, pirmām kārtām, ir rajoni pie Krievijas robežas, uzskata igauņu prezidente.
Tāpat Kaljulaida aicināja NATO locekļus līdz 2024. gadam panākt aizsardzības izdevumu līmeni līdz minimālajiem 2% no IKP. Viņa uzsvēra, ka visi alianses locekļi ir apņēmušies izpildīt šīs saistības.
Saskaņā ar NATO datiem, visvairāk no Ziemeļatlantijas alianses valstīm aizsardzībai tērē ASV (3,58%), Grieķija, Igaunija, Lielbritānija, Rumānija un Polija. Vismazākie izdevumi par NATO armijas uzturēšanu ir Spānijai (0,92%), Beļģijai (0,91%) un Luksemburgai (0,44%).
2017. gada beigās Lietuvas prezidente Daļa Gribauskaite parakstīja republikas valsts budžeta projektu, saskaņā ar kuru aizsardzības iestādes izdevumi sastādīs 2% no IKP – ap 873 miljoniem eiro. Tādējādi, Lietuva pirmo reizi izpildījusi NATO militāro izdevumu prasības.
