RĪGA, 18. februāris — Sputnik. NATO nespēs aizsargāt Baltijas valstis pēkšņa Krievijas uzbrukuma situācijā — Krievijas spēki nokļūs līdz Rīgai pēc divām dienām, raksta zviedru avīze Dagens Nyheter, atsaucoties Zviedrijas Aizsardzības pētījumu institūta (FOI) ziņojumu. Rakstu pilnā apjomā pārpublicējis portāls InoSMI.
FOI ik gadus laiž klajā militāri stratēģiskās situācijas apskatu Zviedrijas kaimiņu reģionos. Jaunākais pētījums ieguvis nosaukumu "Rietumu militārais potenciāls: 2017. gada Ziemeļeiropas analīze". Pirmo reizi daudzu gadu laikā Aizsardzības pētījumu institūts veltījis ziņojumu situācijai Rietumos.
Pētnieki organizējuši kara spēli, kuras scenārijā paredzēts Krievijas uzbrukums ar mērķi panākt militāru un politisku kolapsu kaimiņu Latvijā.
"Tamlīdzīga operācija krieviem nebūs viegla karaspēka pastaiga, jo NATO pastiprinājusi Baltijas valstu aizsardzību. Taču jau pēc divām dienām Krievijas spēki būs uz Rīgas sliekšņa," — teikts FOI ziņojumā.
Iepriekš pie līdzīga slēdziena nonāca arī amerikāņu analītiskie centri. Piemēram, RAND Corporation skaidroja, ka Krievijas karaspēkam būs vajadzīgas 36-60 stundas, lai ieņemtu Rīgu un Tallinu. Taču šajā gadījumā runa ir par Zviedrijā plaši pieejamu valsts pētījumu ar Baltijas reģionam nepatīkamiem secinājumiem. Analītiķi apgalvo, ka Zviedrijas kaimiņu un NATO sabiedroto militārajā potenciālā ir lieli "caurumi", un Latvija ir viens no tiem.
Pētījums liecina, ka Krievija pārspēj Rietumus no bruņoto spēku skaita un kvalitātes viedokļa. FOI dati norāda, ka Baltijas reģionā Maskava būtu spējīga īstenot divas militārās operācijas dažādos virzienos ar 100 tūkstošiem kareivju katrā. Pēc mēneša NATO varēs tām stādīt pretī ne vairāk kā 25-40 bataljonus, tas ir 25-40 tūkstošus cilvēku, skaidro institūts.
"Ja Krievija izdarīs ātru uzbrukumu noteiktiem mērķiem Baltijā, NATO nespēs nekavējoties mobilizēt savus aizsardzības rezursus. Pirmajās dienās un nedēļās pēc atbildes pasākumiem Rietumu aizsardzības potenciāls Zviedrijas tuvumā būs visai ierobežots," — teikts ziņojumā.
Neapšaubāmi, alianse var pacelt gaisā lidmašīnas un nosūtīt jūrā karakuģus, taču NATO nepietiks sauszemes spēku, kas nepieciešami, lai grozītu konflikta gaitu, spriež FOI.
Ja aukstā kara laikā NATO atpalicību no Padomju Savienības bruņoto spēku skaitliskā sastāva ziņā kompensēja modernāks bruņojums, tagad situācija ir mainījusies. "Tagad priekšrocības, šķiet, ir Krievijas pusē," — konstatēja analītiķi.
Maskava jau vairākkārt ir uzsvērusi, ka nav īstenojusi, neveic un neplāno agresīvas darbības pret saviem kaimiņiem, tostarp Baltijas reģionā. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs norādīja, ka NATO vadībai tas ir labi zināms, tomēr alianse, aizbildinoties ar iedomātu Krievijas agresiju, joprojām palielina savus spēkus pie Krievijas rietumu robežām.
