Ukrainas opozīcija un rietumvalstis apšaudes organizācijā nekavējoties apsūdzēja toreizējo valsts prezidentu Viktoru Janukoviču. Pēc varas maiņas Ukrainā tika sākta oficiāla izmeklēšana, taču noziednieki vēl joprojām nav atrasti. Aģentūras RIA Novosti korespondents Andrejs Veselovs tikās ar domājamajiem apšaudes dalībniekiem no Gruzijas. Viņi pastāstīja, ka pavēles šaut devuši Ukrainas opozīcijas līderi. Pie tam pavēle bija apšaudīt demonstrantus, nevis tikai kārtības sargus, lai pūlī augtu cietsirdība.
Viņi baidās runāt
Par "gruzīnu pēdām" Maidanā jau 2014. gadā ierunājās ģenerālis Tristāns Citelašvili, Gruzijas armijas elitārās nodaļas "Avaza" bijušais komandieris. Citelašvili piedalījās karadarbībā Abhāzijā un "piecu dienu karā" 2008. gada augustā. Pēc tam Citelašvili un Mihails Saakašvili kļuva ienaidnieki. Karavīrs stāstīja, kā viņu nopratinājuši "ģenerāļu sazvērestības" lietā un mēģinājuši uzvelt atbildību par sakāvi kampaņā.
"Viņu vidū vairāki ir mani padotie no Gruzijas armijas. Daži vēl joprojām uzturas Ukrainas teritorijā, piedalās karadarbībā. Citi ir atgriezušies. Ilgu laiku viņi baidījās runāt. Arī tagad baidās. Viņus var vienkārši likvidēt kā nevajadzīgus lieciniekus," — pastāstīja Citelašvili.
"Tautā mūs sauca par zonderkomandu"
Koba Nergadze bija Citelašvili pakļautībā. Gruzijas armijā viņš saņēma vecākā leitnanta pakāpi, un 2006. gadā sāka darbu Gruzijas Aizsardzības ministrijas Drošības dienestā (DD).
Nergadze piedalījās speciālajās operācijās pret kontrabandistiem 2003.-2004. gg. Ernegeti — rajonā starp Gruziju un Dienvidosetiju.
"Mēs cīnījāmies ar kontrabandu. Rajonu savā starpā bija sadalījuši gruzīnu un osetīnu komersanti. Dažkārt radās konflikti, tostarp arī tiešas sadursmes ar Osetijas bruņotajiem spēkiem. Tolaik mūsu brigāde zaudēja 11 vai 12 cilvēkus, precīzi vairs neatceros. Gruzijas armijas kopējie zaudējumi — 45 cilvēki," — stāsta Nergadze.
Drošības dienestā Nergadze nokļuva ar Mamuka Mamulašvili (tā saucamā Gruzīnu leģiona komandieris, kurā apvienoti brīvprātīgie no Gruzijas, kuri devas karot Ukrainas dienvidaustrumos valsts bruņoto spēku pusē) atbalstu.
Nergadze pastāstīja, ka oficiāli DD apsargājis mītiņus Tbilisi, bet patiesībā — nodarbojies ar demonstrantu novērošanu un opozīcijas apspiešanu. Pēc komandieru pavēles piekāvuši opozīcijas līderus, turklāt parasti rīkojušies maskās.
"Tautā mūs iesauca par "zonderkomandu". Dienesta darbinieki parasti slēpa darba vietu un nestāstīja, ar ko nodarbojas," — atzinās Nergadze.
Pavēles netika pildītas bez maksas. Sarunā ar RIA Novosti Koba pastāstīja, ka, piemēram, par opozīcijas deputāta piekaušanu viņi saņēmuši tūkstoti ASV dolāru.
2013. gada decembrī Mamulašvili sasauca uz sapulci "desmitniekus" — aģentu "desmitu" līderus. Viņu vidū bija arī Nergadze. Citi viņam pazīstami "desmitnieki" — Georgijs Saralidze, Merabs Kikabidze, Dāvids Makiašvili. Sapulcē tika dots uzdevums steigšus braukt uz Ukrainu, lai palīdzētu "protestu dalībniekiem".
Nergadzes grupa saņēma 10 tūkstošus dolāru, vēl 50 tūkstoši tika apsolīti pēc atgriešanās. Uz Ukrainu brauca ar svešām pasēm. Nergadze atcerējās, ka viņam bijusi pase uz Georgija Karusanidzes vārda.
Kijevā grupa katru dienu gāja uz Maidanu. Tai bija uzdots kontrolēt kārtību, pārtraukt dzeršanu, identificēt varasiestāžu pārstāvjus. Jauno gadu Nergadze sagaidīja viesnīcā "Ukraina", ko tobrīd jau bija ieņēmuši opozicionāri.
Starp bijušajiem Gruzijas karavīriem, kuri ieradās Kijevā nemieru apogejā, bija arī Aleksandrs Revazišvili. Armijā viņš bija snaiperis, pēc tam kļuva par Saakašvili piekritēju organizācijas "Brīvā zona" aktīvistu, ko vadīja Koba Habazi. Revazišvili pastāstīja, ka "iekļuvis opozīcijas rindās, organizējot kautiņus un provokācijas". Habazi iepazīstināja Revazišvili ar Mamulašvili, un viņu atvaļinātais snaiperis ieinteresējis. Februāra vidū Revazišvili, Habazi un vēl četri "Brīvās zonas" kaujinieki ieradušies Kijevā. Viņi izmitināti Vozduhoflotskas ielā, pēc tam — opozīcijas ieņemtajā konservatorijā.
Uzdevums — radīt haosu
Nergadze pastāstīja, ka 14. vai 15. februārī grupu vecākos — viņu pašu, Kikabidzi, Makiašvili, Saralidzi un vēl dažus cilvēkus, kuru vārdus viņš neatcerējās, izsaukuši uz atsevišķu numuru viesnīcas "Ukraina" trešajā stāvā. Andrejs Parubijs (nemieru laikā — "Maidana komandants", no 2016. gada — parlamenta deputāts — red.) un Sergejs Pašinskis (ukraiņu politiķis un uzņēmējs, Ukrainas tautas deputāts — red.) palūguši viņus palīdzēt Ukrainas tautai, taču par uzdevuma būtību neko nepastāstīja. Nergadze piebilda, ka tolaik demonstrantu rīcībā jau bija ieroči — viņš redzēja pistoles un medību bises.
Dažas dienas vēlāk, 19. februāra vakarā, pēc Nergadzes vārdiem, viesnīcā atkal ieradies Sergejs Pašinskis ar dažiem nepazīstamiem puišiem. No somām viņi izvilkuši karabīnes SKS, 7,62 kalibra Kalašņikova automātus, šauteni SVD un kaut kādu ārzemju karabīni. Pašinskis skaidroja, ka ieroči būs vajadzīgi "aizsardzībai", taču uz Nergadzes jautājumu, no kā sargāties, viņš neatbildēja.
Tad Mamulašvili paskaidroja Nergadzem, ka viņiem būšot īpašs uzdevums: "jārada haoss Maidanā, šaujot pa visiem mērķiem, protestētājiem un policiju, — nekādas starpības.
Naudu par komandējumu viņš solīja izmaksāt tikai pēc "uzdevuma" izpildes.
Snaiperis-provokators
Revazišvili pastāstīja, ka tajā pašā dienā ieroči atnesti arī uz konservatoriju: "Atnāca Mamulašvili, Saralidze pēc iesaukas Mazais un vēl apmēram desmit cilvēki, pārējos es nepazīstu. Mamulašvili painteresējās, kāds mums noskaņojums. Viņi smējās. Viens pajautāja Mamulašvili gruzīnu valodā: "Kur ir Miša?" Viņš atbildēja: "Pie Pulvera." Pēc tam viņi aizgāja. Pēc kāda laika Pašinskis un vēl daži cilvēki sanesa telpā somas ar ieročiem. Galvenokārt karabīnes SKS. Pašam Pašinskim rokās bija Kalašņikova automāts ar atvērtu laidi."
Sarunā piedalījās arī Vladimirs Parasjuks — viens no Maidana "simtu" komandieriem. Vēlāk viņš kļuva par Ukrainas tautas deputātu un komandēja bataljona "Dņepra" ceturto rotu.
Revazišvili pastāstīja, ka Pašinskis lūdzis viņu palīdzēt izvēlēties pozīciju apšaudei. Viņš pieļāva, ka naktī "Berkuts" uzbruks konservatorijai un Maidans tiks izkliedēts.
Šaušana pa visiem mērķiem
Revazišvili atcerējās, ka pirmie šāvieni atskanējuši apmēram četros vai piecos no rīta no Oktobra pils puses.
"Pašinskis pielēca kājās, pagrāba rāciju un sāka kliegt, lai pārtraucot uguni, ka vēl neesot laiks. Šaušana uzreiz apklususi. Apmēram 7:30 no rīta (varbūt vēlāk) Pašinskis pavēlējis visiem sagatavoties un atklāt uguni. Izdarīt divus vai trīs šāvienus un tūlīt mainīt pozīciju. Apšaude ilga apmēram 10-15 minūtes. Pēc tam mums pavēlēja nomest ieročus un pamest ēku," — atcerējās Revazišvili.
Viņš sapratis, ka komandējums uz Ukrainu viņam var beigties bēdīgi un tajā pašā dienā devies prom. Viņš atcerējās, ka cilvēki ielās bijuši sakaitināti, domājuši, ka šāvis "Berkuts". Citi domāja, ka šāvuši savējie.
"Es sapratu: mani var tepat uz vietas saraut gabalos, ja visu uzzinās… Aizgāju, staigāju pa Maidanu. Pēc tam paņēmu taksi un braucu uz lidostu," — teica Revazišvili.
Specoperācijas nianses viņa stāstā atbilst Nergadzes stāstītajam.
"20. februārī agri no rīta, aptuveni pulksten astoņos izdzirdēju šāvienus no konservatorijas puses. Pēc trim vai četrām minūtēm Mamulašvili grupa atklāja uguni no viesnīcas "Ukraina" logiem, no trešā stāva. Šāva pa pāriem. Pēc šāviena pārgāja uz nākamo istabu un atkal šāva. Kad viss beidzās, mums lika iet prom. Tajā pašā dienā kopā ar draugu Bežo mēs aizlidojām uz Tbilisi," — pastāstīja Nergadze.
Lielāko daļu solītās maksas par apšaudi Maidanā Koba Nergadze nav saņēmis.
Koba Nergadze un Aleksandrs Revazišvili ir gatavi apstiprināt savus vārdus tiesā. RIA Novosti redakcijas rīcībā ir oficiālo liecību kopijas, ko viņi deva advokātiem Aleksandram Gorošinskim un Stefanam Reško, kuri Kijevas Svjatošinskas rajona tiesā pārstāv speciālo uzdevumu vienības "Berkut" bijušos darbiniekus. RIA Novosti rīcībā ir arī aviobiļešu kopijas, kuras apstiprina Nergadzes un Revazišvili ierašanos Kijevā Maidana notikumu laikā.
