RĪGA, 9. februāris — Sputnik. Izglītības likuma grozījumi, kuri paredz izglītības pilnīgu likvidāciju mazākumtautību valodās, ir sākuši triumfālu gājienu parlamentā: Saeima tos nodevusi izskatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, pavēstīja Saeimas preses dienests Twitter tīklā.
"Saeima nodod izskatīšanai komisijās likumprojektus, kas paredz pāriet uz vispārējās vidējās izglītības ieguvi tikai valsts valodā," – teikts paziņojumā.
Saeima nodod izskatīšanai komisijās likumprojektus, kas paredz pāriet uz vispārējās vidējās izglītības ieguvi tikai valsts valodā
— Saeimas ziņas (@Jekaba11) 8 февраля 2018 г.
Par šo lēmumu nobalsoja divas trešdaļas deputātu, liecina informācija Saeimas vietnē. Pret šo lēmumu nostājās frakcija "Saskaņa" pilnā sastāvā un deputāts Romāns Miloslavskis.
"Okupantu" tiesības?
Pirms balsojuma Saeimā noritēja nelielas debates, pavēstīja lsm.lv.
Par grozījumu iesniegšanu komisijā izteicās "Vienotības" frakcijas vadītājs Hosams Abu Meri, kurš uzsvēra, ka latviešu valoda ir bijusi un paliek vienīgā valsts valoda Latvijā.
Uz to "Saskaņas" deputāts Igors Pimenovs atbildēja, ka runa ir par mazākumtautību interesēm un viņu iespējām izdzīvot. Viņš uzskata par lielu nelaimi to, ka viena etniskā grupa aizstāv savas intereses uz citu rēķina. Īpaši Pimenovs atzīmēja prezidenta izvēlēto mācību programmu nepilnības.
Nacionālās apvienības deputāts Edvīns Šnore iebilda, ka saskaņā ar starptautiskajām konvencijām, atbraucēji neesot minoritāte. Deputāts uzskata krievu skolas par "okupācijas atlieku" un, pēc viņa domām, pret reformu iebilst tikai Krievijas ĀM un organizācijas, ko tā atbalsta.
Pēc Šnores domām, viņi saprot: ja nebūs skolu, nebūs arī krievu pasaules.
Liberāļi, au-ū!!
"Saskaņas" deputāti ar sašutumu uztvēra citu partiju pārstāvju viedokli.
"Saskaņas" frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Sergejs Potapkins savā lapā Facebook paziņoja, ka, neskatoties uz partijas viedokli, no šīs dienas izglītības reformu izskata Saeima.
"Balsojums par Izglītības likuma grozījumiem, kuri paredz pāreju uz latviešu valodu un mazākumtautību privātskolu aizliegumu. Padomju laikam raksturīga "nacionālo partiju" vienprātība :-(. "Liberāļi, au-ū! (Igor Vatolin, Eugene Lurie…), kur jūs esat? Kopā ar ksenofobiem un "korumpantiem" — diemžēl kā vienmēr…" — uzrakstīja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks Boriss Cilēvičs grupā EuroRussians.
Iepriekš Ministru kabinets atbalstīja grozījumus, kuri paredz vidējās izglītības pāreju pie mācībām latviešu valodā līdz 2021. gada 1. septembrim.
Atgādināsim, ka likumprojekts paredz reformas mazākumtautību mācību iestādēs 2021./22. mācību gadā. Dokuments paredz, ka pirmskolas izglītība ir bilingvāla, sākumskolā (1.-6. klasēs) norit atbilstoši trim bilingvālās izglītības modeļiem, pamatskolas noslēguma posmā (7.-9. klasēs) 80% mācību procesa notiek valsts valodā, vidusskolā (10.-12. klasēs) – tikai latviešu valodā.
Decembra sākumā Latvijas valdība atbalstīja vidējās izglītības pārejas plānu uz mācībām latviešu valodā. Mazākumtautību skolās saglabāsies iespēja mācīties dzimto valodu, literatūru un priekšmetus, kuri saistīti ar kultūru un vēsturi. Pilnībā reformu plānots pabeigt 2021./2022. mācību gadā.
Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji reformu uztvēra ārkārtīgi negatīvi. Portālā Manabalss.lv sākās parakstu vākšana, lai atbalstītu bilingvālo izglītību. Krievu skolu aizstāvji sarīkoja vairākas protesta akcijas, kā arī plāno sarīkot referendumu par mazākumtautību skolu autonomiju.
Arī Krievijas valdība negatīvi vērtē Latvijas Izglītības ministrijas centienus iznīcināt krievu valodu izglītības sistēmā. Krievijas ĀM vairākkārt piesaistījusi ANO, ES, EDSO, Eiropas Padomes tiesībsargājošo struktūru uzmanību Latvijas valdības īstenotajai diskriminējošajai politikai valodu jomā.
