RĪGA, 8. februāris — Sputnik. Iemācīties slēpot ir viens no galvenajiem ASV armijas karavīru uzdevumiem laikā, kamēr viņi uzturas Norvēģijā, raksta Aftenposten autors Pols Vegards Hageseters. Otrs uzdevums – apgūt mijiedarbību ar norvēģu karaspēku. Raksta pilnu tulkojumu publicējis portāls InoSMI.
Aizokeāna slēpotāju komanda
Kārtējā amerikāņu karavīru maiņa ieradusies Vernesas bāzē septembrī, un paliks tur līdz aprīlim. Daudziem tas ir pirmais ārzemju komandējums, daži jau iepriekš viesojušies ārzemēs, taču tuksnesī — Irākā un Afganistānā. Daudzi nekad mūžā nav slēpojuši.
"Kad mēs sākām mācīties slēpot, daži atkal kļuva par bērniem. Viņi pikojās un zīmēja eņģeļus sniegā," — pastāstīja kaprālis Karifs Hensons.
Pērn Cold Response apmācībās Finnmarkā amerikāņiem slēpošana padevās slikti. Mediji rakstīja par nekvalitatīvām ziemas iekārtām, ko nācās lāpīt ar līmlenti. Turpmāk amerikāņu komandai būs jāpiedalās mācībās Joint Reindeer.
"Domāju, ka 90% varēs noiet ar slēpēm piecus kilometrus un nenokrist, — stāsta komandas komandieris Hanters Medovs. — Pašlaik mērķis ir panākt, lai neviens nenokristu, un komandai nenāktos atpalikt." Pēc kāda karavīra teiktā, grūtākais slēpošanā ir "straujš pagrieziens par 90 grādiem".
Saimnieki priecājas par dāsnajiem viesiem
Neskatoties uz to, ka amerikāņu dislokācijas kārtība rada strīdus, viņi stāsta daudz laba par uzņemšanu Norvēģijā. Daudzi svinējuši Ziemassvētkus Norvēģijas ģimenēs. Katru vakaru daži dodas uz bāru Stjørdalshalsen pilsētā. Pilsētas uzņēmēji augsti vērtē viesus.
"Viņi labi uzvedas, dāsni maksā dzeramnaudu. Bieži viņi nāk ar sievietēm, kuras es agrāk šeit Stjordalā neesmu redzējis. Tātad viņiem ir savi kontakti," — saka kāda restorāna šefpavārs.
Jauno viesu dēļ restorāns iekļāva ēdienkartē tā saucamo challenge burgeru — 900 gramus smagu hamburgeru. Ja tu spēj to apēst, saņem kreklu un fotogrāfiju pie sienas. Kopš ieradušies amerikāņi, vēl neviens nav spējis to apēst.
Cita restorāna šefs norāda, ka viņu ieņēmumi palielinājušies par 15-20%, pateicoties amerikāņiem.
"Daudzi ir apmierināti, ka viņi ir šeit. Viņi visur iepērkas", — viņš saka. Starp tiem, kuri negūst peļņu uz amerikāņu rēķina, skeptiski noskaņoto ir vairāk. Stjordalas iedzīvotāja, kura vēlējās saglabāt anonimitāti, bažījas, ka viesi varētu pārvērst viņas dzimtu vietu par militāro mērķi.
"Viņiem jātrenējas kādā citā vietā. Viņiem ir ziema arī Kanādā. Ernai (Sūlbergai, Norvēģijas premjerministre — red.) vajadzēja pateikt "nē" Trampam, — viņa saka.
Vernesā izvietotie amerikāņi žēlojas par pārāk īsu gaismas dienu (ne vairāk kā sešas stundas), un daudzi Tāpēc, pēc daudzu domām, labi, ka ir tāda vietiņa kā Hell (norvēģu valodā tas nozīmē "gaišs", bet angliski "elle" — red.).
"Viņi saka, ka Hellā nekad nav sniega. Un tomēr tas ir," — smejas kāds karavīrs.
Daudzi nopirkuši T-kreklus ar uzrakstu "Viņi ieteica man iet uz Hellu, tāpēc gāju ar’".
Signāls Krievijai
Vizītes laikā Norvēģijā ASV jūras kājnieku komandieris ģenerālis Roberts Nellers paziņoja, ka karavīriem Vernesā pēc trauksmes jābūt gataviem sākt karadarbību. Vēlāk viņš skaidroja, ka viņa vārdus nedrīkst uztvert burtiski. Tomēr jūras kājnieki komandiera vārdus pieņēma zināšanai.
"Mēs nedomājam par karu. Bet darām to, ko mums prasa," — teica viens no karavīriem.
Karavīri no ASV pēc rotācijas principa uzturas Norvēģijas teritorijā jau otro gadu. Tādējādi Oslo dod Maskavai signālu, skaidro valsts aizsardzības ministrs Franks Bake-Jensens.
"Tas neliecina, ka mēs uztveram Krieviju kā tiešus draudus Norvēģijai. Tas ir signāls, ka mēs nopietni uztveram izmaiņas drošības stāvoklī," — teica ministrs.
Kā norāda amerikāņu eksperti, uzturēšanās Norvēģijā pārkāpj 1949. gada principu, saskaņa ar kuru Norvēģijas teritorijā ārzemju bāzes nevar izvietot tur, kur atrodas kaujas vienības.
"Nav nekādu šaubu par to, ka līdz šīm pastāvošā prakse mainījusies," — uzsvēra zinātniskais strādnieks un Jūras kara skolas pasniedzējs Stole Ulriksens.
Tomēr Norvēģijas aizsardzības ministrs apgalvo, ka kopīgi treniņi — tas ir pavisam kas cits.
"Šī nostāja padara mums par saprotamu kaimiņu arī Krievijas acīs. Norvēģijas bāzu politika paliek nemainīga. Piemēram, amerikāņu militārā bāze Vācijā ir nožogota teritorija, kas tiek uzskatīta par amerikāņiem piederošu. Mums Vernesā nekā tamlīdzīga nav," — saka Bake-Jensens.
Tomēr Krievijas vēstnieks Norvēģijā Teimurazs Ramišvili paziņojis, ka šāda kārtība neatbilst draudzīgām kaimiņu tradīcijām.
Pašlaik Pentagons apsver iespēju izvietot četras kaujas lidmašīnas aviobāzē norvēģu pilsētā Estfoldā. NATO arī publicēja sarakstu ar iespējamiem infrastruktūras projektiem Norvēģijā. Pēc Aftenposten datiem, Norvēģijas Aizsardzības ministrijas slepenais ziņojums liecina, ka ASV militārpersonu klātbūtne Vernesas bāzē aicina "veicināt paaugstinātu operatīvo efektu un apturēšanas spējas". Pēc izdevuma rīcībā esošās informācijas, valdība vēlējās pagarināt amerikāņu uzturēšanos Vernesā līdz 2020. gadam, taču nesaņēma parlamenta atbalstu.
