RĪGA, 3. februāris – Sputnik. Lai attaisnotu militāro izdevumu palielināšanu un kodolpotenciāla nostiprināšanu amerikāņiem nepieciešams "biedēklis" Krievijas veidā, vēsta RIA Novosti.
Šādu viedokli paudis Krievijas vēstnieks ASV Anatolijs Antonovs, komentējot Pentagona jauno kodoldoktrīnu. "Mēs saprotam, ka aiz tā stāv vēlme novirzīt milzīgus līdzekļus militārajā ražošanas kompleksā, mēs saprotam, ka aiz tā stāv triljoni dolāru," — pateica Antonovs.
Viņš piebilda, ka Krievijai izdevies iepazīties tikai ar šī dokumenta atklāto daļu, kā arī ar ASV aizsardzības ministra Džeimsa Metisa sākotnējām piezīmēm un iebildumiem. Dokuments uzmanīgi jāizpēta un jāizanalizē, un būtu neprofesionāli izdarīt pāragrus secinājumus, atzīmēja vēstnieks.
"Taču pat šie pirmie iebildumi man kā cilvēkam, kurš ilgu laiku nodarbojies ar atbruņošanas un ieroču neizplatīšanas problēmu, protams, izraisa raizes. Vai arī teiksim tā, nesteigsimies, man par tiem rodas jautājumi," — piebilda Antonovs.
Pentagona jaunā doktrīna
Piektdien ASV Aizsardzības ministrija publicēja jauno kodoldoktrīnu, kurā liela uzmanība tiek veltīta Krievijas kodolspēku attīstībai.
Tostarp dokumentā tiek teikts, ka Vašingtona turpinās tērēt līdzekļus kodolspēku modernizācijai un "kodola triādes" (starpkontinentu raķetes, stratēģiskās zemūdenes un bumbvedēji) elementu attīstībai.
Taču amerikāņu militārpersonas atzīmē, ka ASV drīkst izmantot kodolieročus tikai "ārkārtas apstākļos". Runa ir par īpaši svarīgu valsts un tās sabiedroto interešu aizsardzību. Pie "ārkārtas apstākļiem" pieskaitāms arī nekodola uzbrukums.
Kopumā Pentagons iestājas par kodolieroču samazināšanu, taču nepiekrīt ar ANO piedāvāto līgumu par to absolūto aizliegšanu.
Potenciālie draudi
Īpaša uzmanība dokumentā tiek veltīta Krievijai, Ziemeļkorejai, Irānai un Ķīnai. Pentagonā uzskata, ka Maskava tiecas kļūt par dižvalsti. Vašingtonā ir pārliecināti, ka Krievija draud pirmā veikt "ierobežotu kodoltriecienu". Līdztekus tam doktrīnā teikts, ka Amerikas varas iestādes tiecas pie stabilām attiecībām ar Kremli un neizskata to kā pretinieku. Līdzīga pozīcija izteikta arī attiecībā pret Ķīnu.
Ziemeļkoreju Pentagonā dēvē par ASV "neatliekamu un neparedzamu" draudu. Tiek atzīmēts, ka kopš 2006. gada Phenjana veikusi sešus kodola izmēģinājumus, turklāt valstī turpina ražot plutoniju un augsti bagātinātu urānu kodolieroču vajadzībām.
Attiecībā pret Irānu dokumentā norādīts, ka tā turpina ieguldīt līdzekļus lielākajā raķešu programmā Tuvajos Austrumos, kā arī ķīmiskajos un bioloģiskajos ieročos.
Kā atzīmēja Pentagons, jaunās kodoldoktrīnas galvenā atšķirība ir adaptīva pieeja dažādām valstīm un dažādiem apstākļiem. Pēc ASV prezidenta Donalda Trampa sacītā, dokuments ir reālistisks.
